Par pH
Tā, Kūmiņ! Es savam tēvam, sviedu piecīti sejā, ar kuru viņš gribēja "aizbāzt man muti" kad sāku gruzīt viņu par alimentiem. Lai gan par to naudu varēja nopirkt kartupeļus, kurus tajā laikā skaitījām (jā, jā, bļaģ, kartupeļus skaitījām). Un zini, tajā laikā man bija pilnīgi pH, ir man tēvs, vai nav. Zini, kas man nebija vienaldzīgi? Vienaldzīgi man nebija māmiņas šņuksti un manis žēlošana. Vienaldzīga man nebija attieksme no klases audzinātājas, kura pēc vecāku šķiršanās mani iecēla čutne bāreņa kārtā un piedāvāja bezmaksas butrnīcas. Sevi es nežēloju. Man bija vienalga.
Man riebās, ka citi mani žēlo, tai skaitā māmiņa!!!
Varbūt nesakarīgi, bet man pH. Dienas doma bija - beidziet gausties un sevi žēlot!
Un tagad, beidzot, nokāpšu pēc tomātu sulas, lai varētu uztaisīt Mēriju.
Grrrrr.....
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: