Bija tāds gadījums!
Vakar, ejot uz XXX Mahimu, novēroju aktīvistus, kuri pie ieejas dalīja skrejlapas, aģitējot par kādu no censoņiem uz Rīgas domes krēslu.
Veikalā gāju, izvairoties no jebkāda kontakta ar šiem indivīdiem. To pašu centos darīt arī pametot veikalu, fokusējot savu skatienu auto virzienā.

Kad jau šķita, ka esmu veiksmīgi ticis garām skrejlapu dalītājiem, savā virzienā dzirdēju saucienu:

— Jūs tak esat no Rīgas domes! Jūs tak esat deputāts!
Klusējot turpināju uzņemto kursu
— Jā! Jā, jā! Jūs tak esat deputāts! Jūs noteikti jau zināt par ko balsot!
Nevērīgi uzmetu skatu bļāvējam, un turpināju ceļu.
— Jā! Cilvēki! Cilvēki! Lūk! Lūk! Deputāts iet! Cilvēki, lūk, Rīgas domes deputāts! Cilvēks ar...

Tālāk vairs nedzirdēju, jo, iekāpis mašīnā, devos prom.

Tā nu man joprojām nav skaidrs – mani apsaukāja, un tagad būtu jāapvainojas, vai... Pat nezinu... Tas viss bija tik ļoti un ļoti dīvaini, ka pat nezinu kā uz to reaģēt.