Par angļu valodu
Skolā man bija tāda "Ulmaņlaiku" pasniedzēja Grauziņa, kura nekautrējās likt 2, ja THE izrunā kā ZE. Joprojām atceros dzejoli par ezi, kuru skaitot, paspēju norauties kādus divus divniekus.

Tad es, dzīves un aktivitāšu spiests, sāku apmeklēt dažādas ārzemes, kur to pašu angļu valodu, vēl skolas laikā, atkal jau dzīves spiests, uzdzinu līdz vietēja mēroga olimpiāžu līmenim.

Tagad, lūrot uz to visu, varu teikt, ka interneti un komputatõri šo visu vēl vairāk attīsta.

Ko es ar to girbēju teikt?

Tā īsti neko.