as i dream about movies they won't make of me when i'm dead

I

dievs todien bija noguris, vinjsh nejaushi pieskjiira taurinja dveeseli cuukai, bet cuukas dveeseli- taurinjam. taapeec vinsh suutiija engjeliiti pie vinjiem, lai shameejais visu saliek atpakalj pa plauktinjiem. bet taurinsh teica, ka vinsh labpraat paliktu cuuka. vinsh bija varen gracioza un romantiska cuuka, visas citas cuukas vinju apbriinoja un miileeja. cuuka savukaart juusmoja par saviem spaarninjiem un bija laimiiga, lidinoties apkaart. engjelis devaas maajup, atstaajis visu, kaa ir. un tikai reizeem cuuka-taurinsh skumji skatiijaas debesiis, bet taurinsh-cuuka iekjepinaaja kaajinjas dubljos, cenzdamies mazliet pavaartiities. citaadi vinji dziivoja ilgi un laimiigi.

II

pienenjpuuka laideleejaas veejaa. 'ir jauki shitaa lidot,' vinja domaaja. pienenjpuuka iekrita zemee un uzdiiga. 'ir jauki buut asnam un dzirdeet, kaa zeme elpo,' vinja domaaja. pienenjpuuka izauga par pieneni. 'ir jauki ziedeet un smarzjot,' vinja domaaja. meiteniite nopluuca pieneni un iepina vainagaa. 'ir jauki kaadam sagaadaat prieku,' domaaja pienenjpuuka. pienene noviita. 'ir jauki noviist, kad ir nodziivota tik jauka dziive,' vinja nodomaaja, un tad vinjas vairs nebija.

III

briinumsveciite mirgoja taa, ka lampinjai aizraavaas elpa. vinja gribeeja draudzeeties ar briinumsveciiti, bet shii pat nedzirdeeja, ka lampinja vinju uzrunaa, apreibusi no citu sajuusmas un sava skaistuma. lampinja saskuma. kad briinumsveciite nodzisa, vinja beidzot ieraudziija lampinju, un kaa jau visi, kas pashi reiz degushi, vinja iemiileejaas vinjas gaismaa. bet lampinja, veel joprojaam dzirkstelju apzjilbusi, nesaredzeeja briinumsveciiti. kaads to paceela un izmeta pa logu.

IV

vilciens traucaas par sliedeem.
- ak, cik juus esat garas! cik garas juus esat?
-mees esam bezgaliigas,- lepni atbildeeja sliedes. -mees tevi varam aizvest liidz pasaules malai-
-pastaastiet, kaa izskataas pasaules mala?-
-mees nezinaam. tas, ka mees tevi varam kaut kur aizvest, veel nenoziimee, ka mees pashas tur buutu bijushas.
-bet kaada tad jeega buut bezgaliigaam, ja juus neesat visur?- briiniijaas vilciens.
-mees esam viena otrai muuzjiigi blakus. ja mees tieksimies uz pasaules malu, mees beigsimies,- atteica sliedes un vairs neko nepaskaidroja.

par kodi.
dundurs uzaicināja kodi uz balli. kode ļoti gribēja izskatīties skaista, un divas nedēļas iepriekš sāka šūdināt kleitu. kode nolēma gatavo kleitu parādīt mušai. muša sāka smieties: 'bet dundurs taču ir akls!' kode nokaunējās par savu muļķību un no bēdām apēda kleitu. dundurs visu balles nakti gaidīja kodi, bet viņa tā arī neatnāca.

par briesmonīti
briesmonītis bija ļoti tramīgs. reizēm viņam no sevis sametās bail. tad viņš mājās iededza gaismu un dungoja savu mīļāko dziesmu. vienīgais veids, kā viņš varēja tikt no bailēm vaļā, bija sevi pārliecināt, ka briesmoņi nepastāv. bet tas katru reizi nācās ļoti grūti.

par dzeguzi

dzeguze zināja, ka visi cilvēki, viņā klausās, lai uzzinātu, cik ilgi vēl dzīvos. tādēļ viņa pavasaros pārkūkoja jēgu un allaž vasarā bija bez balss. vēl viņa allaž zem spārniņa nēsāja pāris monētas, ko nomest tiem, kas viņu dzirdēja, bez maka un neēduši. kūkošana viņai sagādāja daudz lieku raižu, bet dzeguze labi zināja, ka kūkošanu izbeigt ir ļoti ļoti grūti.

par sikspārni

sikspārnis visu pasauli redzēja kājām gaisā. vai arī visi citi pasauli redzēja kājām gaisā. vismaz sikspārnis tā apgalvoja. bet visi teica, ka viņam ir sakāpis galvā. bet sikspārnis neklausījās un svēti ticēja, ka zvaigznēm jābūt zem kājām.

par peli

peles aste bija iebāzta datorā, un viņa jutās piesieta. viņa nekad nesaprata, kāpēc sunīti ved pastaigāties, bet viņu nē. kādu dienu viņai pavisam apnikās un pele aizbēga. tāpēc mazais puisītis izgāja pagalmā spēlēties un sadraudzējās ar mazo meitenīti. pēc daudziem gadiem viņi apprecējās un viņiem piedzima trīs bērniņi ar skaistiem nikiem.

par cilvēkiem

hipiju dvēseles nekad nemirst. geišas nekad neraud. daži nekad nepamēģina to, ko vēlas visvairāk un pārdzīvo ilgāk kā atceras, par ko pārdzīvo. citi nelasa pasakas. vēl citi pazaudē savas krāsojamās grāmatas un aizmirst mācēt izkrāsot. bet viss vienmēr beidzas labi.

(šeit wonderland paskatās pulkstenī un sajūsmināti secina, ka neslikti priekš piecu minūšu domlidinājuma. bet varbūt no rīta liksies citādāk.)

VI par kaktusu

kaktusa sapnis bija kādu samīļot, nenodarot pāri. viņš lūdza, lai roze viņu samīļo, bet roze nebija nekāda mazohiste. kaktusam tik ļoti patika roze, ka viņš sev nolauza visas adatas, lai roze viņu samīļotu. tad roze piekrita. roze tā sadūra kaktusu ar ērkšķiem, ka kaktuss nokalta. roze tā arī nekad nesaprata, kāpēc tā notika- viņai nekad mūžā neviens nebija pārmetis ērkšķus.

VII par princi

viņš bija viens no tiem daudzajiem prinčiem, ko kāda ļauna burve pārvērtusi krupī. viņš dzīvoja dīķī, ēda treknas mušas un ap krēslas laiku klausījās skaisto, zaļo vardīšu korī. princis jau tik ilgi bija bijis krupis, ka sen aizmirsis, kā bija būt princim. krupis bija laimīgs. patiesībā- ja kāda princese būtu mēģinājusi viņu noskūpstīt, princis būtu pavisam samulsis. tas tā arī nekad neatgadījās, princeses skūpstīja tikai savus smalkos, safrizētos pūdeļus.

VIII par dzeguzi

dzeguze dzīvoja pulkstenī. strazds dzīvoja būrī, un dažreiz dziedāja pie dzeguzes pulksteņa istabas loga. tajās reizēs, kad strazds dziedāja, dzeguze nekūkoja ne pusstundās, ne apaļās stundās. viņai likās, ka būtu piedauzīgi iztraucēt strazda skaisto dziesmu. pulksteņa īpašnieks nolēma, ka dzeguze sabojājusies, un nomainīja pulksteni pret modernāku. tajā nebija dzeguzes, un arī strazds nez kāpēc pārstāja dziedāt uz palodzes.

IX par raganu

ragana tur neko nevarēja darīt. pilnmēness naktīs viņai bija jālidinās ar savu slotu virs jūras. viņai patika mierīgā ūdens virsma, bākas un kuģi. bet visvairāk viņai patika jūrnieki. viņiem arī bija klejotāju dvēsele un spīdošas acis. raganai tik ļoti patika jūrnieki, ka pilnmēness naktīs viņa ik pa laikam kādu izzaga no kuģa un pagatavoja vēlām vakariņām.

X par vilku

lielais, ļaunais vilks nebija liels un ļauns. viņš ļoti centās tāds izlikties, bet nekas labs nesanāca. lai kļūtu ļaunāks, viņš mēdza naktīs skatīties šausmu filmas un lasīt gaļas ēdienu pavārgrāmatas, bet tas beidzās vēl trakāk- vilks kļuva par pilnīgu veģetārieti. kad ziemassvētkos viņš viens sēdēja mājās un blenza sienā, pie viņa ar cienastu un dāvanām atnāca zaķu ģimene. tai dienā vilks beidzot atmeta kompleksus un nolēma, ka nav jau tik slikti nebūt sliktam.

jeb visīsākās pasakas. teorētiskie ekonomikas pieraksti jeb interpretācija par devalvācijām un valūtām.

I par blusu

reiz dzīvoja suns. sunī dzīvoja blusa. naktīs viņa no suņa auss pētīja zvaigznes. blusa ļoti mīlēja suni, viņai tikai sagadīšanās pēc vajadzēja arī ēst. suns par blusu nezināja. viņš nezināja, ka kādam viņš ir vesela planēta. varbūt tāpēc suns reizēm jutās vientuļš.

II par gaili

gailis nemācēja dziedāt. viņš mēdza izlikties, ka viņam nepatīk mūzika, lai nebūtu kauns nemācēt. kādu dienu viņš iepazinās ar vistu, kas nemācēja dēt olas. viņa savukārt visiem stāstīja, ka ir moderna feministu vista. gailis un vista sadraudzējās. viņi tupēja uz laktas vakaros un stundām ilgi klāstīja viens otram savus uzskatus par dziedāšanu un dēšanu. viņi abi kopā dzīvoja laimīgi mūžīgi mūžos.

( vēl trīs )