as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - par gaili, pūķi, princesi...

jeb visīsākās pasakas. teorētiskie ekonomikas pieraksti jeb interpretācija par devalvācijām un valūtām.

I par blusu

reiz dzīvoja suns. sunī dzīvoja blusa. naktīs viņa no suņa auss pētīja zvaigznes. blusa ļoti mīlēja suni, viņai tikai sagadīšanās pēc vajadzēja arī ēst. suns par blusu nezināja. viņš nezināja, ka kādam viņš ir vesela planēta. varbūt tāpēc suns reizēm jutās vientuļš.

II par gaili

gailis nemācēja dziedāt. viņš mēdza izlikties, ka viņam nepatīk mūzika, lai nebūtu kauns nemācēt. kādu dienu viņš iepazinās ar vistu, kas nemācēja dēt olas. viņa savukārt visiem stāstīja, ka ir moderna feministu vista. gailis un vista sadraudzējās. viņi tupēja uz laktas vakaros un stundām ilgi klāstīja viens otram savus uzskatus par dziedāšanu un dēšanu. viņi abi kopā dzīvoja laimīgi mūžīgi mūžos.

III par princesi

reiz dzīvoja princese bez pils. viņai apnika būt par princesi bez pils, tāpēc viņa nolēma sev vienu uzcelt. trīs gadus viņa staigāja pa pasauli, vākdama visu, kas varētu noderēt pils celšanai: akmeņus, stiklus, dzintarus, reizēm kādu gabaliņu neīsta zelta. vēl trīs gadus princese cēla pili. pēc trim dienām pils sabruka, jo princeses galu galā nav celtnieces. kopš tās dienas princese dzīvo jūras krastā un ceļ smilšu pilis. vēl aizvien ik reizi, kad jūra apēd kādu pili, viņa uz mirkli saskumst. bet ilgi nē- drīz viņa ķeras pie nākamās.

IV par pūķi

pūķis, kā kārtīgam pūķim pienākas, spļāva uguni. parasti gan viņš centās spļaut uguni dažādās ūdenstilpnēs, jo bija labdabīgs, pie tam negribēja būt līdzvainīgs pie globālās sasilšanas. kādu dienu pūķa midzenī iemaldījās laumiņa.
'oho, es nekad neesmu ticējusi, ka pastāv pūķi!' viņa iespiedzās.
'bet es domāju, ka nav nekādu laumiņu,' novilka pūķis.
'galu galā nevar jau ticēt visam, ko redz,' bilda laumiņa.
pūķis piekrītoši pamāja ar visām trim galvām.
tā viņi vienojās viens otram arī turpmāk neticēt, un draudzīgi šķīrās, nezaudējot savus principus.

V par meiteni

sensenos laikos dzīvoja meitene, kas rakstīja pasakas. patiesībā viņa visvairāk vēlējās pati iekļūt pasakā. visvairāk viņa vēlējās kaut kādu dienu pirms gulētiešanas viņa dzirdētu kādu lasām pasaku par meiteni pašu, bet būtu tik nogurusi, ka iemigtu nedzirdējusi beigas. meitene pāris reizes mēģināja uzrakstīt pasaku par sevi, bet nojauta viņai teica, ka nekādi nav iespējams uzrakstīt veselu pasaku un tā arī neuzzināt pasakas beigas.

nu ja. guli saldi, mazais draudziņ.