as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

meitene un pūķis tātad.
vispār man šausmīgi šausmīgi besī, kad imitē valsti, izmēdot akcentu, bet sazinoties angliski. automātisks aizvainojums, liekas, ka holivuda apšauba manas prāta spējas, un viņi paši ir dumji, ne es, un kāja pret zemi.

sagribējās izlasīt grāmatu. lidmašīnā vai rindā pie ārsta.

šķita, ka grāmatai jābūt labākai.

nu jā, protams, mīlīgi skatīties, ka viens mazs skuķītis var smuki visādās nozīmēs izdrāzt to otru dzimumu. bet citādi. man laikam tomēr patīk pārsteiguma momenti. nu kauč viens. nu mazītiņš.

kaut kāds kiš miš no ghost writer'a, dena brauna filmiņām, šitā te domino arī ienāca prātā. nekā jauna nav šai pasaulē, un tā arī ir recepte. vēl viens apgalvojums, kas man izraisa alerģisku reakciju.

un finčers. man, atšķirībā no daudziem citiem, vispār patika sociālais tīkls. ne patika, patika, bet krita žanrā iekšā, es dabūju visu ko gribēju, un vēl tirpas no treilera dziesmas scalas izpildījumā. nē nu ideālajā scenārijā, finčers sēdētu uz cīņas kluba apputējušiem lauriem, un visi viņu dievinātu. bet nu ja jau kaut kā viņam tā nauda jāpelna... nu jā, bet ne jau to sviestaino čīkstgabalu ar pitu.

varbūt sen nebija bijusi tāda naturālā holivuda, par spīti izlecīgajām zviedru pļavnieku blokmājām. nu nepiestāv viņas kreigam, kreigam, manuprāt, nepiestāv arī martini vai jebkas, bet tā jau ir mana personīgā problēma.

es nesaku, ka šī bija slikta filma. bet tā bija filma, ko es skatītos lidmašīnā, jā.

tagad es gribu beloved, manas franciskās stīgas paraustīt. vieglas uzvedības sievietes, cigarešu pelni un histēriskas ģimenes. tā ir tikai iedoma, saprotams.

bet, ja mīļais saka, ka viņam jāiet uz dzīvības koku, tad man arī. bruņojoties ar kaut ko ekvivalentu pārnēsājamajam grillam. man nav nekādas pietātes pret pseidointelektuālismu, ja vienīgi tas nav pašas.

es esmu atvērta tikt pārsteigta un aizgrābta. jo viss, ko es zinu pagaidām, tā filma ir jurassic park meets... nu kā sauca to pēdējo džārmuša filmu, kur nekas nenotika? vai jebkuru no sērijas filmām meets šito te... nu kur bija tas koks, un jāārstē vēzis un mērkaķītis, un kaut kādi daudzi laiki, un vizuāli tāda hiperkompjūteriska poēzija.

ai, neko šodien nevaru atcerēties. bet neizlikšos, ka atceros. kaut vai tāpēc, ka internets par lēnu, lai tēlotu, ka man ir smadzenes.