Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Jan. 6th, 2011 11:08 am

tā pati rīta tēja, tas pats logs, tas pats sniegs, tā pati sētniece tajā pašā dzeltensarkanajā jakā.
gaisma mazliet cita.

es tikai vēl uz mirkli, tikai vēl mazliet ieritināšos, un tikai tad sākšu bezjēdzīgi klusītiņām šņākt uz pasauli.

iks paaudzē rakstīts, ka katram no mums esot viens svešinieks (un tā rakstīts arī pēdējā vudijā), kurš varētu mums piezvanīt nakts vidū un aicināt satikties tūkstoš kilometru attālumā, un mums būtu jāiet.

man liekas, ka katram vis nav. bet lielākai daļai gribētos, lai ir. lai arī lielākā daļa nekur pēc mokpilnām pārdomām neaizietu.

it kā jau tad viss ir pareizi.

4 comments - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]_re_
Date:January 6th, 2011 - 12:02 pm
(Link)
Tev ir?

From:[info]penny_lane
Date:January 6th, 2011 - 11:18 pm
(Link)
iespējams. to jau nekad līdz galam nevar zināt, vai ne?
From:[info]dominika
Date:January 6th, 2011 - 12:39 pm
(Link)
jā, kadreiz ļoti patika tā ideja par "aizgrābjošo svešinieku". romantisma skrandas.
From:[info]iive
Date:January 6th, 2011 - 01:19 pm
(Link)
Un tad aizietu pie tā svešinieka... un tuvumā viņš kļūtu par parastu ikdienišķu cilvēku ar trūkumiem... bet patiesībā, vienīgais veids, kā viņš varētu palikt par romantiskās alkas iemiesojošu svešinieku ir nemitīgi bēgt tūkstoš kilometrus un atkal aicināt, un atkal aizbēgt...ak,vai, tie svētlaimīgās bezatbildības apveltītie cilvēki, kas tieši tā arī dara!