Mar. 17th, 2009 08:44 pm
cik nežēlīgs ir maigums
cik tumša ir nakts
uz pirkstu galiem
kāds zogas mājup
bet tā arī nepārnāk
laikus saredzot gaismu logā
kur mazā burve
savā nodabā izgudro lāstus
vējš piedzen ausis
vakarējiem ceļa vārdiem
aizputina skropstas
laiks piedzimt no jauna
kad tavu soļu ritms ir svešu sirdspukstu atbalss
velns tevi rāvis, ledus karalien
šīm siltajām rokām
nāksies pārvērsties sniegā
vai izkusīs vēl viena
nebeidzami gara dzīve
spēlēsim sālsstabos
pieskaries. sastingsti.
gaidi, kad tevi atbrīvos. 2 comments - Leave a comment |