as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - kopēts no draugiem.lv. varbūt jūs neesat auditorija

brauciet prom no lv. uz kādu brīdi, kaut zemenes lasīt.

pirmajā gadā teicu, ka visi, kas aizbrauc, ir pilnīgi muļķi.

es nekad nebūtu iemācījusies un sapratusi par sevi un citiem tik daudz, ja būtu palikusi. pēdējā spilgtā atmiņa no lv, kā es stāvu uz vanšu tilta otrajā janvārī un raudu. jo man liekas, ka man viss jau ir. toreiz man nebija pilnīgi nekā. bet es to nezināju. šie divi gadi ir bijuši suņa divu gadu garumā. vismaz.

mazā blonģinka pirmajā augustā. vai vai vai. nav tā, ka esmu kļuvusi par ko labāku, bet viņa vairs negribētu būt nekad.

kā ambīciju apsēsts bērns kļūst par viduvēju bārmeni, tas ir dīvains fakts. bērns, kurš noliedzis austrumeiropas darbaspēku rietumos.

lai pa īstam iemācītos sapņot, jāiemācās vilties.

es pat nezinātu neko par pasaules skaistākajām filmām un dziesmām, ja nebūtu bijušas tik daudzas naktis, kurās no sajūtas, ka esi tik viena, pat raudāt nav spēka. pēc mēneša pametu šo pilsētu, pēc divām- valsti. tāpēc, ka pasaulē ir vēl tik daudzas, no kurām ņemt.

saka, ka nedrīkst mācīties dzīvot, jādzīvojot. nepiekrītu. jāmācās. ziniet, es vienkārši gribētu nomirt ar apziņu, ka, ja būtu jādzīvo vēlreiz, nekļūdītos. bet tai brīdī būtu kļūdījusies neskaitāmas reizes. dzīve kā skaistu kļūdu kolekcija, ko pāršķirstīt brīžos, kad ir tik skumji, ka vienīgais ,kas smīdina- smiešanās pašai par sevi.

tikai ārpusē var sataustīt iekšpusi.