as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Kaut kādu teatrālu šausmināšanos par to, ko citas un citi velk mugurā, atceros, ka izvērsu kaut kad vēl tīņu gados. Nekas labs jau tas nebija, bet iemesls tam bija saprotams - no sākuma jau šausminājās par mani, es tad šausminājos pretī. Bet nu, pieaugušā cilvēka dzīvē strauji zaudēju psiholoģisko nepieciešamību tik ļoti pievērsties citu cilvēku apģērbam. Zelta likums, ko pati sev pieņēmu - ja man kaut kas ir iepaticies cita cilvēka apģērbā, pasaku komplimentu, ja man kaut kas nepatīk, paturu pie sevis, jo not my fucking business.

(Reply)