as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Lai gan linkotajā rakstā ir pieņēmumi, kas ne obligāti atbilst īstenībai, kā tas, ka sievietes obligāti grib apprecēties un ka vīrieši toties jau apriori vēlas saglabāt iespēju notīties pie jaunākas un smukākas, man šķiet, ka šis raksts arī ļoti labi ilustrē reālu problēmu, ka cilvēki nezina, ko gaidīt no attiecībām. Un tie raksti tieši tāpēc iedarbojas, ka te tiek atklāti "slēptie" mērķi, un tas vismaz ir iemesls sapurināties un pajautāt "ko tad es patiesībā gribu no nākotnes un no šī otra cilvēka". Būtu forši, ja mēs runātu par dažādiem attiecību modeļiem kā leģītīmiem un pietiekami cieņpilniem pret abiem partneriem, kamēr tas ir tas, ko abi partneri patiesi vēlas.

(Reply) (Thread)

vai arī par to, ka cilvēkiem pašiem ar savu galvu jāpadomā, ko un kā viņi zina/grib no attiecībām un savas līdzdalības tajās. Citādāk šķiet, ka daudz kas notiek autopilotā - tādi abiedriskie mailstouni, kas ir jāsasbuedz un domājams, ka pie izpildes sniedz laimi, bet var gadīties, ka tomēr nesniedz un tad tu tāds viss sēdi ar savu vīru, diviem bērniem, māju, mašīnu un turcijas atvaļinājumu un nevari saprast - bet kā, es taču visu darīju kā likts, kur tad ir mana laime, viņas mazās dāvaniņāāās?

(Reply) (Parent) (Thread)

man reāli patīk padoms, ka trīs gados mīlestība pāriet, tāpēc jāaprecas līdz tam. jo tad viņam nebūs tik viegli izšķirties.

(Reply) (Parent)