as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

ne tikai es, arī žurnāls žirafe "lesbiete" raksta ar "z". kur tik nevar smelties mierinājumu.

*atcerējos par to, skatoties mašas bildes. maša ir tāda meitene, kuras dēļ varētu mainīt seksuālo orientāciju uz visām citām. un to nodomāju jau pirmoreiz viņu ieraugot. tāds trauslums, tāds spēks. nekad ar viņu īsti neesmu sarunājusies, pārlieku bail bija, viņa likās pārāk noslēgta, likās, ka, ja tu kaut tikai izskatīsies runājam kaut ko viņai netīkamu, viņa dos iekšās ātri. un smaidīja reti, toties - kā smaidīja. un smalciņas meitenes ar kamerām un apgriezieniem vien liek nodomāt visādas baigas lietas. bet jā, tik smuka kā maša man liekas vēl tikai madara. par mašu kaut kad dzirdēju, ka viņa tā kā pavisam oficiāli dzīvojot kopā amsterdamā ar draudzeni. varbūt tās ir kaut kādas baumas, bet nu vienalga. es reiz redzēju mašu raudam, un tieši tāpēc, ka tas nebija pa īstam, es viņā drusku iemīlējos.

likās, ka šī būs pavisam bezjēdzīga svētdiena, bet tad es uz ielas redzēju andri keišu (briesmīgi gribu viņu sev kaut kur uzprintēt), mazus puikas ar zenītiem, vairākus un laimīgus, un nopirku šokolādes kalendāru ziemassvētku gaidīšanai. ā, un tad cits puika teica telefonsarunā: no vienas puses tev ir taisnība, bet no otras - nav! man likās, ka šis, vot, varētu būt pasaulē universālākais arguments. un sagribējās uz kaut kādiem sviestainiem bāriem. tādiem, kur skatās hokeju vai tamlīdzīgi.