- arī ir jāmāk!

Man šķiet, ka apvainošanos Tu esi piedomājusi. :) Tie ir svarīgi jautājumi patiesībā. Es kā random redzīgais (un pat, ja būtu neredzīga), nevaru zināt, kāds apzīmējums kuram neredzīgajam patiks. Tavs blogs jautājumu aktualizē, jo random redzīgā ētikas izjūtā vārds "akls" pārsvarā izklausās stipri aizvainojošāk par vārdu "vāj/neredzīgs", un tas arī reti vai nemaz netiek lietots oficiālos nosaukumos. Tas vienkārši rada mulsumu, bet Tev taču ir visas iespējas par to stāstīt, kā tieši Tu jūties. Tajā pašā laikā nerunājot visu neredzīgo vārdā, kuri, iespējams, negrib tikt apzīmēti ar vārdu "akls".

Es arī par to uzrakstīšu. :) Un šī saruna fb jau attaisno bloga ieceri. :)
Es arī nerunāju visu neredzīgo vārdā - es ļoti labi apzinos, ka nevaru pēc sevis spriest par visiem neredzīgajiem, es tikai saku, ka mums ir risks nokļūt galējībā, kad daļa sabiedrības apsspriež terminus, kamēr neredzīgie neiziet no mājām, jo, piemēram, vide ir nepielāgota. Es vienk. domāju, ka mēs esam mazliet apsēsti ar politkorektumu, lai nebūtu jārisisna problēmas. Un, protams, man nav nekādu tiesību spriest par citu neredzīgo/vājredzīgo nostāju, bet man tomēr liekas dīvaini, ka citur būt "aklam" ir ok, bet Latvijā nē, un tad, es sāku domnāt, vai nav tā, ka pie vainas ir apstākļi, kuri ir tik slikti, ka neļauj būt kontaktā ar savu "aklumu.

Bet nu labi, man nav pilnīgas ainas, vienīgais vājredzīgais cilvēks, ar kuru es esmu runājusi, ir tā meitene, kas mani intervēja savam pētījumam, un viņas attieksme saistībā ar Neredzīgo biedrību un citām kustībām Latvijā ir līdzīga kā man - tas viss ir ļoti vērsts uz izolēšanu un noslēgšanos no sabiedrības, tāpēc jau ir tikai pieņēmujmi, ko šie cilvēki domā.

un es tiešām brīnos, ka neviens neaiztiek vārdu invalīds.

un tas tagad izklausīsies stereotipiski, bet tā meitene ir augusi "veselo" sabiedrībā un viņai ir augstākā izglītība. (es domāju, ka Tu saproti, ko es ar to gribu teikt, ne jau par grādiem un akadēmisko karjeru ir runa).

Stereotipi jau neveidojas no zila gaisa. Valodai ir vēsture, tāpēc vārdam "akls" var būt daudz vairāk uzslāņojumu nekā vārdam "invalīds". Otrais vispār ilgi lietots pie mums, kamēr angļu valoda nav bijusi ne tuvu tik populāra kā tagad, tāpēc vispirms bija vārds un tikai tad - tā nozīme.
Rau, etimoloģijas vārdnīcā par "akls" - "Jau 19. gs. sākumā semantiski un stilistiski šķirti vārdi akls un neredzīgs: Ziemeļvidzemē par aklu nievīgi dēvēts cilvēks, kas kļūdījies neuzmanības vai nevērības dēļ, bet tāds, kam nav redzes, saukts par neredzīgu."

Tādā gadījumā, ļoti iespējams, es nejūtu nekādu padziļinātu saikni ar latviešu valodu un šī mana sajūta ir subjektīva, jo mani tiešām ļoti apbēdina vārds invalīds, kaut arī es saprotu, ka kaut kā jau lietas ir jāsauc, bet es varu mierīgi par sevi pateikt - pusakla. (lai gan varbūt tas tā patiesībā ir tāpēc, ka es tā jūtos arī pēc šīs vārdnīcas piedāvātās nozīmes, un tam ar manu redzi nav daudz sakara :D).
Es varētu savu studiju ietvaros veikt kādu pētījumu neredzīgo vidū un, ja vairums no viņiem teiks, ka "akls" ir aizskaroši, pārstāšu to lietot.

Nu, bet beigu galā tas vārds tāpat ir izcēlies no redzes un nav nekādi neitrālāks par vārdu "neredzīgs". Es domāju, ka Tev nav jāpāriet no sev ērta vārda uz tādu, kas pašai nepatīk, tikai tad arī jārēķinās ar mulsumu un jautājumiem. Galvenais, lai Tu pati jūties ērti un droši, izsakot savas domas tādos un ne citādos vārdos, lai Tev pašai priekš sevis ir skaidra motivācija.
Tas, ka Tevi apbēdina vārds "invalīds", pasvītro ideju, ka tādi politkorektie termini būtu jāmeklē, tikai tas pēc būtības ir diezgan briesmīgi, jo katru apbēdina kas cits.
Man nepatīk termins "ar īpašām vajadzībām", jo man liekas, ka katra cilvēka vajadzības ir īpašas, arī, ja ar veselību nav nekādu problēmu.

Es jau arī turpināšu lietot "akls", līdz, kā jau es teicu, pati nebūšu pārliecinājusies, ka aklos tas tiešām traucē. :)
Ir, protams, jāturas pie esošajiem terminiem, kamēr nav jaunu, tāpēc jau es arī blogā pat dažviet lietoju vājredzīgs, sākumā visādi mēģināju izvairīties, bet tad sapratu, ka tas ir muļķīgi, un jālieto tādi vārdi, kuru nozīme cilvēkiem ir daudz maz skaidra, plus man nav tādi principiāli iebildumi kā pret invalīdu.
Man arī nepatīk "ar īpašām vajadzībām", jo tas tevi kaut kā baigi izceļ, bet patīk labāk par invalīdu, jo tas vismaz teorētiski izceļ pozitīvā nozīmē, nevis nosauc par nederīgu.
Es gan tagad sāku domāt, ka varbūt man vienk. uz visu to lietu ar vārdiem ir kaut kādi gļuki, jo invalīds man liek justies tikai mazliet sliktā, nekā mans vecais uzvārds - tas ir smags, briesmīgs vārds, plus man nepatīk, kā tas izskatās, tāpēc es gribu, ka uz mani to attiecina pēc iespējas mazāk. (es vēl esmu arī pustraka :D).

ā, bet es atcerējos, ka esmu taču komunicējusi ar vēl vienu cilvēku, Maribellai arī nepatīk "disabled", bet nav pilnīgi nekādu problēmu ar akls, bet nu jā - tas īsti neskaitās, jo viņas dzimtā valoda ir angļu.

Vārdnīca piedāvā vārdu "ačka" - cilvēks ar traucētu redzi, vienacis, nererzīgais un citā semantiskās attīstības virzienā - gudrs un noslēpumains cilvēks. :)

nu, tas toč par mani. :))