Es arī par to uzrakstīšu. :) Un šī saruna fb jau attaisno bloga ieceri. :)
Es arī nerunāju visu neredzīgo vārdā - es ļoti labi apzinos, ka nevaru pēc sevis spriest par visiem neredzīgajiem, es tikai saku, ka mums ir risks nokļūt galējībā, kad daļa sabiedrības apsspriež terminus, kamēr neredzīgie neiziet no mājām, jo, piemēram, vide ir nepielāgota. Es vienk. domāju, ka mēs esam mazliet apsēsti ar politkorektumu, lai nebūtu jārisisna problēmas. Un, protams, man nav nekādu tiesību spriest par citu neredzīgo/vājredzīgo nostāju, bet man tomēr liekas dīvaini, ka citur būt "aklam" ir ok, bet Latvijā nē, un tad, es sāku domnāt, vai nav tā, ka pie vainas ir apstākļi, kuri ir tik slikti, ka neļauj būt kontaktā ar savu "aklumu.

Bet nu labi, man nav pilnīgas ainas, vienīgais vājredzīgais cilvēks, ar kuru es esmu runājusi, ir tā meitene, kas mani intervēja savam pētījumam, un viņas attieksme saistībā ar Neredzīgo biedrību un citām kustībām Latvijā ir līdzīga kā man - tas viss ir ļoti vērsts uz izolēšanu un noslēgšanos no sabiedrības, tāpēc jau ir tikai pieņēmujmi, ko šie cilvēki domā.

un es tiešām brīnos, ka neviens neaiztiek vārdu invalīds.