Nu, bet beigu galā tas vārds tāpat ir izcēlies no redzes un nav nekādi neitrālāks par vārdu "neredzīgs". Es domāju, ka Tev nav jāpāriet no sev ērta vārda uz tādu, kas pašai nepatīk, tikai tad arī jārēķinās ar mulsumu un jautājumiem. Galvenais, lai Tu pati jūties ērti un droši, izsakot savas domas tādos un ne citādos vārdos, lai Tev pašai priekš sevis ir skaidra motivācija.
Tas, ka Tevi apbēdina vārds "invalīds", pasvītro ideju, ka tādi politkorektie termini būtu jāmeklē, tikai tas pēc būtības ir diezgan briesmīgi, jo katru apbēdina kas cits.
Man nepatīk termins "ar īpašām vajadzībām", jo man liekas, ka katra cilvēka vajadzības ir īpašas, arī, ja ar veselību nav nekādu problēmu.

Es jau arī turpināšu lietot "akls", līdz, kā jau es teicu, pati nebūšu pārliecinājusies, ka aklos tas tiešām traucē. :)
Ir, protams, jāturas pie esošajiem terminiem, kamēr nav jaunu, tāpēc jau es arī blogā pat dažviet lietoju vājredzīgs, sākumā visādi mēģināju izvairīties, bet tad sapratu, ka tas ir muļķīgi, un jālieto tādi vārdi, kuru nozīme cilvēkiem ir daudz maz skaidra, plus man nav tādi principiāli iebildumi kā pret invalīdu.
Man arī nepatīk "ar īpašām vajadzībām", jo tas tevi kaut kā baigi izceļ, bet patīk labāk par invalīdu, jo tas vismaz teorētiski izceļ pozitīvā nozīmē, nevis nosauc par nederīgu.
Es gan tagad sāku domāt, ka varbūt man vienk. uz visu to lietu ar vārdiem ir kaut kādi gļuki, jo invalīds man liek justies tikai mazliet sliktā, nekā mans vecais uzvārds - tas ir smags, briesmīgs vārds, plus man nepatīk, kā tas izskatās, tāpēc es gribu, ka uz mani to attiecina pēc iespējas mazāk. (es vēl esmu arī pustraka :D).

ā, bet es atcerējos, ka esmu taču komunicējusi ar vēl vienu cilvēku, Maribellai arī nepatīk "disabled", bet nav pilnīgi nekādu problēmu ar akls, bet nu jā - tas īsti neskaitās, jo viņas dzimtā valoda ir angļu.