Previous | Mem | Next
 
pelnufeja
pelnufeja
19 May 2014 @ 03:51 pm
 
Man patīk cilvēki arī tad, ja viņi ir noguruši, neizgulējušies vai skumji. Īsti cilvēki.

Es gan kaut kad, nevarot aizmigt un vārtoties pa dīvānu un domājot par patiesumu, atcerējos sen, sen Karogā lasītu Raupa dzejoli, kurā bija kaut kas par to, ka cilvēks nevar visu rakstīt ar asinīm. Un, man šķiet, ka patiesums, kopumā ir diezgan grūti notverams un definējams: lielā mērā viss atkarīgs no konteksta, turklāt viss taču visu laiku mainās, bet mana subjektīvā izpratne par patiesumu ir būt patiesam ir būt patiesam tagad, tas jau ir ļoti daudz.
 
2 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
pikaczu[info]pikaczu on May 19th, 2014 - 08:34 pm
Szodien braucu maajaas un saskreejos ar vairaakien iigniem, no dziives nogurusziem cilveekiem un atcereejos tavu ierakstu.
(Reply) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on May 19th, 2014 - 08:57 pm
Es gan te vairāk biju domājusi ne tik daudz, ka man tagad patīk visi cilvēki, un es tolerēju visas uzvedības, jo tā galīgi nav, bet drīzāk, ka cilvēki (tādi, kādi viņi ir, ir sākuši mani interesēt), tb – mani principā vairs nemēdz interesēt maskas un nav ne mazākās vēlēšanās ar tām noņemties arī, ja tās ir skaistas un filigrāni izstrādātas (ja vien runa nav par mākslu, protams), dzīvē man gribas būt ar “dzīviem” cilvēkiem. Arī tad, ja viņi vienmēr nerīkojas pareizi un “skaisti”.
(Reply) (Parent) (Link)