19 March 2014 @ 04:28 pm
 
Šisdienas sarunā par Džoisu, Prustu un Vulfu es sapratu, ka manas spējas tolerēt stulbumu ir neticami paplašinājušās (īstenībā tas ir bijis viens no maniem mērķiem, pilnīgi bez ironijas). Agrāk man šķistu "ārprāts, cilvēki, jūs taču studējat literatūru, kā jūs varat runāt šitādu sviestu, jums taču vispār nav nekādas spējas/vēlēšanās iedziļināties", tagad man drīzāk ir kaut kā skumji par to, ka tāda tipa tekstiem šinī laikmetā vienkārši vairs nav vietas, cilvēki nespēj tos ne izlasīt, ne par tiem reflektēt. Bet var sevi mierināt ar domu, ka modernisma literatūra jau pēc definīcijas nav visiem.
Un es te galīgi nerunāju par kaut kādu subjektīvo "patīk/nepatīk, interesanti/gatlaicīgi", jo, manuprāt, mierīgi var uzskatīt jebkuru literāru darbu par neizturami garlaicīgu un jebkuru autoru par stulbu (bet, ja tu studē literatūru, tu vari kaut ko izdarīt arī ar stulbu tekstu, vismaz tam tā vajadzētu būt).

Bet kopumā mani tas laikam apbēdina, ne tik daudz literatūras, bet gan laikmeta un domāšanas kontekstā. Mani biedē virspusēja un fragmentēta pasaules uztvere, tiešām ārkārtīgi biedē, man tā liekas sveša un draudīga, un neaprakstāmi garlaicīga. Tas, protams, ir mans subjektīvais viedoklis, bet reizēm es vēroju cilvēkus un brīnos par to, kā viņi nav nomiruši aiz garlaicības un tukšuma, tā dzīvojot. (ok, tagad gan es izklausos superaugstprātīga, bet tas galīgi tā nav domāts – tas drīzāk atkal laikam ir tas slimīgais empātijas trūkums, tipa es par kādām lietām vienkārši nespēju būt otra ādā, un tāpēc man ir neviļus jādomā – sirsnīgi, jauki cilvēki, bet tik neticami tukši.
 
 
( Post a new comment )
Eos[info]eos on March 19th, 2014 - 06:39 pm
Varētu parakstīties zem visa Tevis teiktā šajā postā.

Es gan būtībā studējot baltu filologos iemācījos tolerēt stulbumu, bet nekad tā arī nesamierinājos, ka dziļa, kritiska, kontekstuāla tekstu analīze ir nevis tas, uz ko jātiecas katram topošajam pētniekam/zinātniekam, bet gan neaizsniedzams izņēmums, ko tikai filoloģijas korifejiem izdevies sasniegt.

Visas manas sarunas ar pasniedzējiem lekcijās un pasākumu ietvaros par šiem 3 autoriem man bijušas ar nožēlu. Pasniedzēji pārāk Dievina šos autorus, un kritika nav iespējama.

Ps.

Es pati ļoti cienu Vulfu kā personību, bet galvenokārt viņas esejas un sociālo darbību. Vulfa ir līdzīga mūsu Zentai Mauriņai spējā dziļi izteikties par daudz ko.

(Reply) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on March 19th, 2014 - 06:54 pm
Tam, ka pasniedzēji (vai drīzāk daļa šauram lokam piederošu cilvēku) pārāk dievina šos autorus, es piekrītu - man liekas, ir divas galējības - pārspīlēta sajūta, ka šis viss ir tik nenormāli vērtīgi/svarīgi, un neviens vispār neko nesaprot no literatūras, ja nav konkrētos autorus lasījis, un tad pretī pilnīga nespēja ar tāda tipa daiļdarbiem būt saskarē.

Man gan Zenta Mauriņa vienmēr ir likusies kaitinoša, bet varbūt kaut kādas attieksmes dēļ, kāda viņai tiek veltīta, un, manuprāt, neko īpašu jau viņa pati nav izdomājusi, savilkusi smukus kodolīgus aforismus no jau gatavām domāšanas sistēmām, es, godīgi sakot, nesaprotu, kāpēc viņa ir tik slavena, cik ir.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Eos[info]eos on March 19th, 2014 - 07:12 pm
Var filozofisku jautājumu? Ko nozīmē "kaut ko saprast no literatūras" ?

Ja man ir bakalaura grāds baltu filoloģijā, vai tas nozīmē, ka es kaut ko saprotu? Taču ne. Tas nozīmē tikai to, ka esmu izpildījusi visas studiju prasības un man ir grāds :D

Zenta Mauriņa ir slavena, jo Latvija ir maziņa.



(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on March 19th, 2014 - 08:37 pm
tas ir filozofisks jautājums - šajā gadījumā es ar to domāju kaut kādus vispārīgus priekšstatus par to, kas cilvēkam ir jāzina un ko viņam jābūt lasījušam, lai viņš literatūrā varētu uzskatīt sevi par daudz maz kompetentu/izglītotu.
(Reply) (Parent) (Link)