Tam, ka pasniedzēji (vai drīzāk daļa šauram lokam piederošu cilvēku) pārāk dievina šos autorus, es piekrītu - man liekas, ir divas galējības - pārspīlēta sajūta, ka šis viss ir tik nenormāli vērtīgi/svarīgi, un neviens vispār neko nesaprot no literatūras, ja nav konkrētos autorus lasījis, un tad pretī pilnīga nespēja ar tāda tipa daiļdarbiem būt saskarē.

Man gan Zenta Mauriņa vienmēr ir likusies kaitinoša, bet varbūt kaut kādas attieksmes dēļ, kāda viņai tiek veltīta, un, manuprāt, neko īpašu jau viņa pati nav izdomājusi, savilkusi smukus kodolīgus aforismus no jau gatavām domāšanas sistēmām, es, godīgi sakot, nesaprotu, kāpēc viņa ir tik slavena, cik ir.