kādā ziņā "harija potera"? tūliņ sākšu lasīt(RV).. :)

Nez, man kaut kā visa tā plānu kalšana, kā naktī iekļūt bibliotēkā un tur neapmaldīties, nez kāpēc, saasoicējās ar hariju poteru, bet, nu tas jau mans vienkāršotais, nenopietnais skatījums. :D

interesanti.. :)
nu tur jau pārsvarā tā arī bija..

Jā, jā, man būtu jādomā par bibliotēkas labirintu kā simbolu, nevis hariju. :D

nu bet labi, ka tu pieminēji hariju, jo mani vēl vairāk ieintriģēja grāmata pirms tās lasīšanas.. ;)

tikai pārāk nesaceries, te viss ir daudz drūmākās krāsās. :)

un lielākā apjomā..(es par grām. izmēriem)

vai tad ir lielāks? man liekas, pēdējās potera grāmatas arī bija ļoti biezas.
bet vispār jau es te ākstos, man ļoti patīk tas rozes vārds, un asiņu priekš manis parasti ir par daudz, visur.

ā. es to, ka "lielāks" nebiju domājusi salīdzinājumā.. jo apjoms lpp. ziņā ir nedaudz lielāks, nekā 5.tajai.. par drukas lielumu gan nevaru spriest..
nu, man asinis nav problēma. :D

Tad lai forši lasās, es arī turpināšu klausīties!

ā, un Tu lasīsi latviski?

Paldies un jā.

Rozes vārda bibliotēka nedaudz asociējās ar LU teoloģijas fakultātes bibliotēku, jo cilvēkam, kas nav no LU, tās atrašana izvēršas par piedzīvojumu. H.P. diemžēl neesmu lasījusi, varbūt vajadzētu, lai samanītu līdzību. Manuprāt, Eko sižets ir tikai viens slānis. Tajā grāmatā var atrast visu ko, it īpaši, ja studē semiotiku. Galu galā pasaulē stāstītāju esot vairāk nekā stāstu.

Es jau tieši visu šo zīmju un simbolu dēļ nolēmu, ka jālasa. :) Šis tas man noteikti paslīd garām arī valodas dēļ, bet vispār man ir ļoti interesanti, ja ne tikai visu to inkvizīciju atstāstu, bet tas nav nekāds profesionālais viedoklis, man ir vardarbības problēmas. :D

Jā saprotu tā (uzdrošnos apgalvot, lai gan zinu, ka tas nav iespējams pilnībā, jo katrs no mums iekārtots cotādi). Man arī kādreiz bija grūti panest vardarbību mākslas darbos, iespējams pat tagad vēl nedaudz ir, pat ja jūtīgums pret pasauli ir mazinājies. Esmu iemanījusies staigāt pa virvi un nenokrist, vienkārši iziet cauri darbam ar veselu ādu. Bet līdz ar to mākslas darbu īpaši dziļi nav iespējams izdzīvot, ja neļauj sev krist.
Un man ir interesanti palasīt literatūras mīļotāju un rakstītāju subjektīvos viedokļus. It īpaši, ja tie atšķirīgi no tā, ko ierasts dzirdēt.

Tā vispār ir ļoti jocīga sajūta - man laikam gribas iet pa virvi un nekrist, jo agrāk es kritu gandrīz vienmēr. Tagad ir ļoti nedaudzi mākslas darbi, kuros es esmu gatava ļaut sev iet pāri tai robežai, ļaut tiem nākt sevī iekšā ļoti tālu. Pārējais ir vienkārši izklaide vai profesionāli mērķi. Nu, ar izklaidi es nedomāju sūdus, mani izklaidē arī laba literatūra.

Jā, protams, izklaide taču diezgan plašs jēdziens. Kādam šahs ir izklaide, citam nesaprotama spēle.