16 December 2017 @ 04:55 pm
 
Es nesen sapratu, ka es jūtos savā dzīvē izdarījusi jau tik daudz muļķību, ka man vairs nav nekādu cerību par sevi atstāt kaut kādu "īpaši labu iespaidu", t.i. nekāda princese ziloņkaula tornī es vairs nevaru būt. Vēl pirms laika es jutos apmēram tā, ka laiku pa laikam man gadās sadarīt kaut ko dumju, pieļaut kādu eksistenciālu kļūdu vai vienkārši kaut kā absolūti stulbi izpildīties vai izgāzties, bet es tomēr centos salīmēt to sakarīgo kopiespaidu, man vēl bija cerība, vēl tomēr nebija par vēlu. Un tad es vienā brīdī ļoti skaidri sapratu, ka tas ir beidzies. Citi taču redz man cauri. Es pati redzu sev cauri. Un ir skumjas un vilšanās.

Un tajā pašā laikā ir milzīga atvieglojuma izjūta. Tu apzinies, ka tas nav īsti labi. Bet paveras citas iespējas un brīvības. Tas ir, kā tad, kad tu nolem nobastot skolu vai darbu, lai dzertu parkā vai lasītu grāmatu. Tu zini, ka tu pārkāp noteikumus un agrāk vai vēlāk tam būs sliktas sekas. Bet līdz tam vēl ir kāds laiciņš. Vēl daudz kas negaidīts var notikt.

Es nezinu, vai es gluži esmu tajā punktā, kur ir sajūta, ka varu darīt, ko gribu, jo visu iespējami slikto cilvēki par mani jau tāpat ir padomājuši, bet man liekas, ka es eju tajā virzienā.

Un vienā aspektā šī ir laba iespēja būt godīgai pret sevi, proti, saprast, ka daudzas lietas es nedaru vai neesmu darījusi agrāk, nevis tāpēc, ka man pašai liktos, ka tās nav ok, bet jo ir bijis bail, kā tas izskatīsies un ko par mani padomās.
 
 
( Post a new comment )
Heda[info]heda on December 16th, 2017 - 05:28 pm
necensties būt labiņai un pareizai ir atbrīvojoši, un 99% cilvēku padomāšanai nav nekādas nozīmes
(Reply) (Thread) (Link)
pelnufeja: koks[info]pelnufeja on December 16th, 2017 - 05:44 pm
Jā, bet reizēm tu sastopies ar to 1%, kad tomēr ir nozīme. .

Es vienk. šobrīd reizēm izdaru lietas, par kurām man vēl pirms pāris gadiem būtu licies "ārprāts, tā dara tikai būtnes ar zemiem morāles standartiem" un secinu, ka nekā īpaši slikti par to nejūtos.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Heda[info]heda on December 16th, 2017 - 05:51 pm
bet var taču naivi cerēt vai arī apzināti veidot, ka vismaz daļa no tā 1% ir tāda, kuru dēļ nav jāizliekas
(Reply) (Parent) (Link)
dzīvsudrablapsa[info]iive on December 16th, 2017 - 06:25 pm
Man ir līdzīgi. Un par to savu 1% es esmu secinājusi, ka tad, kad es ļoti cenšos neizgāzties šo cilvēku priekšā, es izdaru tieši vislielākās muļķības, jo viņu atzinība jau ir kļuvusi par nepieciešamu mērķi, un es vairs nespēju ar viņiem nokomunicēt kā ar foršiem cilvēkiem ar interesantām domām, bet dodu viņiem kaut kādu lomu manis vērtēšanai un tad performēju, to vērtējumu gaidot. Un no viņu skatpunkta tas izskatās pēc muļķūgas pozēšanas.
(Reply) (Link)
Placebo Rush[info]kakjux on December 16th, 2017 - 10:40 pm
Iekšējā brīvība ir kaut kas, ko es arī mācos. Bet ar katru jauno brīvības soli, ko pasperu, dzīve tā uzlabojas!
(Reply) (Thread) (Link)
pelnufeja: koks[info]pelnufeja on December 16th, 2017 - 10:46 pm
Šī gan nedaudz ir tāda Sartra brīvība, t.i. "brīvība, kas mazliet atgādināja nāvi", bet, jā, brīvība ir forši.
(Reply) (Parent) (Link)