24 November 2017 @ 02:35 am
 
 (..) 5. Pārliecība, ka Bībele un pirmkristīgā Tradīcija neveido vienotu morāles priekšrakstu sistēmu.
Daudzi pētnieki neatkarīgi no teoloģijas novirziena, kuru viņi pārstāv, ir vienoti pārliecībā, ka Bībele un citi pirmo gadsimtu draudžu laika teksti nepiedāvā vienotu morālas rīcības kodeksu, kuru varam gatavā veidā pārnest uz mūsdienām. Mūsdienās vairumam cilvēku šķitīs dīvains Laodikejas sinodes (4. gs.) kanonos formulētais aizliegums kristiešiem kāzās piedalīties “draiskulīgās dejās, bet tā vietā viņiem pieklājīgi jāpiedalās pusdienās vai brokastīs,” vai Gangras koncila kanonu (4. gs.) uzliktā anatēma sievietēm, kuras pārģērbjas vīriešu drēbēs.  
Kultūrnosacītības fakta atzīšana vēl nenozīmē, ka seksualitātes izpratnē visi nonāks pie vieniem un tiem pašiem secinājumiem. Tomēr tas vismaz palīdzēs izvairīties no abstraktas runāšanas par kristīgām vērtībām, it kā visi kristieši visos laikos būtu bijuši vienoti uzskatos par to, ko šāds nošķīrums nozīmē. Kristīgās vērtības, dramatizējot to apdraudētību, ir izdevīgs sauklis cilvēku mobilizācijai, taču sava grūti defnējamā rakstura dēļ tās ir neveiksmīgs sākuma punkts dialogam. Tikpat neauglīgi un zinātniski apšaubāmi ir romantizēti mēģinājumi tēlot pirmkristietību kā “zelta laikmetu”, kurā valdīja vienoti reliģiski ētiski priekšstati, jo pirmās kristiešu draudzes nedz pazina viengabalainu teoloģiju, nedz bija pakļautas vienotam varas centram, kas šādu ideju un morāles priekšstatu sistēmu varētu radīt un “administrēt”. Līdz ar to nekas mūs neatbrīvos no grūtā uzdevuma katrā laikmetā un kultūrvidē no jauna definēt kristīgo identitāti. Tā ir plūstošs lielums, kas, tēlaini izsakoties, izslīd no rokām brīdī, kad fiksē tās robežas.
Jāatzīst, ka tuvākos gados, pat gadu desmitos, Latvijas reliģiskajā dzīvē šie minētie principi nebūs populāri. Jāpiekrīt Jirgenam Moltmanam, ka “jebkurš dialogs kļūst nopietns tikai tad, kad tas kļūst nepieciešams”.  

(Valdis Tēraudkalns ""Aizliegtās" seksualitātes diskurss Latvijas kristietībā", 2008.; "Ceļš")
Tags:
 
 
( Post a new comment )
Hedera helix L.[info]hedera on November 24th, 2017 - 06:44 am
Ļoti saprātīgi tekstu fragmenti, gan šis, gan iepriekšējais ieraksts.

(Labi piemēri tiem dažiem visnotaļ gudrajiem un izglītotajiem cilvēkiem, no kuriem ik pa laikam nākas dzirdēt atražojam neinformētu viedokli, ka teoloģija=nekritiska kristietības slavināšana.)
(Reply) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on November 24th, 2017 - 04:15 pm
Jā, es lielā mērā tāpēc arī ieliku, jo zinu, ka ir cilvēki, kas tā domā.

Tas krājums gan ir diezgan neviennozīmīgs (to es saku, protams, apzinoties, ka manas zināšanas par teoloģiju ir ļoti virspusējas, un es daudz ko vienk. nezinu/nesaprotu), tur, piemēram, vienā rakstā ir gadījums, kad autors, atsaucoties uz Antropologu biedrības atklāto vēstuli, norāda, ka sociālā antropoloģija esot apšaubāma zinātnes nozare, kamēr filozofiskā un teoloģiskā antropoloģija esot daudz uzticamākas; un par šādiem izteikumiem es tomēr brīnos, ka raksta recenzents, jo gan jau tāds ir bijis, nav norādījis, ka tas tomēr nav gluži korekti un tā kā diskreditē autora uzticamību in general. Tiesa - ar šito aizraujas daudzi cilvēki no dažādām zinātnes jomām, t.i. noniecina citas zinātnes nozares, jo nepatīk to idejas, patiesībā vispār neesot tajās kompetenti (jautājums, protams, vai tu to dari zinātniskā rakstā).
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on November 24th, 2017 - 04:23 pm
Bet man arī liekas, ka daudzu cilvēku "zināšanas" par teoloģiju aprobežojas ar dažu kristiešu, kas viņiem nepatīk, pazīšanu, kaut kādiem radikāliem viedokļiem internetā un tamlīdzīgām lietām.

Es arī par teoloģiju zinu ļoti maz, bet, tā kā principā mani tā interesē, iespējams, tomēr zinu nedaudz vairāk par iepriekš minēto.

(Reply) (Parent) (Link)
ieva[info]ieva on November 24th, 2017 - 12:29 pm
<3 jā, lūk, še jau vnk 10niekā pa taisno.
(Reply) (Link)