23 September 2017 @ 06:37 pm
 
Nesen dzejas dienu sakarā viesojoties skolā, kaut gan ilgi šaubījos, vai tas ir pareizais vēstījums, ko komunicēt skolēniem -, bet nolēmu būt autentiska -, pateicu, ka man skolā gāja ļoti slikti - daudzos priekšmetos biju nesekmīga, savukārt literatūru bastoju, jo man tajā bija garlaicīgi, tādēļ ka skolotāja nesekoja jaunākajiem procesiem, tb - nezināja un nebija lasījusi autorus, kas man patika, bet ar visu bastošanu man tāpat lit. parasti bija ļoti labas atzīmes. Pateicu arī, ka tam, ka man matemātikas eksāmenā bija e, šobrīd nav pilnīgi nekādas nozīmes. Tas bija pirmais brīdis, kurā jutu, ka man ar auditoriju izveidojas kontakts. Pirms tam es nevarēju saprast, vai viņi sēž klusi kā pelītes, tāpēc ka viņus tiešām interesē tas, ko es stāstu, vai arī, jo klāt ir četras skolotājas, un, ja nepratīs uzvesties, vēlāk būs problēmas. Pēc manas skolas pieredzes īsa ieskicējuma sākās smiekli un viļņošanās, un tad viņi man sāka uzdot arī jautājumus, turklāt pilnīgi normālus jautājumus, kas saistīti ar lit. (Varbūt man biežāk vajadzētu iet uz skolu, jo tur ir cilvēki, kas mani saprot, un nav spiediena būt tik ļoti gudram un visu darīt pareizi.) Pateicu viņiem arī, ka dzeju drīkst nesaprast un ka centieni saprast var pat traucēt nonākt kontaktā ar to.

Drusciņ parunājos arī par antropoloģiju, tiesa, ar b darbu, kas man būtu ērtākais piemērs tam, ko var darīt, ja studē antro, nolēmu nedalīties, domāju gan, ka skolēniem būtu tikai interesanti, bet par skolotājām, ar kurām man vēlāk vajdzēja iet pusdienās, gan nebiju tik droša.

UPD: Un laikam es arī paguvu pateikt, ka man liekas ļoti nepareizi, ja lit. māca tikai klasiku, jo jaunākais process ir tikpat svarīgs. Nezinu, vai tas gadījumā nebija kaut kā netaktiski, jo es te tagad mācīšu, kā vadīt stundas, no otras puses, man tiešām reāli bija janovada stunda no A-Z, par ko es nebiju informēta, jo man bija nedaudz citādāks priekšstats par to, kā organizējas, ja stundā piedalās viesi. Es kritu panikā, protams, kad izdzirdēju "ja nu kas, mēs jau tur arī būsim", bet, kad stunda beidzās, man bija vēl ko teikt un ko lasīt.
 
 
( Post a new comment )
dzīvsudrablapsa[info]iive on September 24th, 2017 - 12:23 am
Forši, man liels prieks par Tevi. Man arī nepatika skolā litaratūra bet tāpēc, ka es domrakstos nevarēju nekādi atrast vidusceļu starp vēlēšanos būt skolnieciski pareizai, bet arī paust, ko es domāju, un kad es kaut kad nesaņēmu olimpiādēs vairs vietas, jo tur bija jāatpazīst visādas Blaumaņu un Alunānu sejas, un visi domāja, ka es tās visas zinu no galvas, bet es tad vispār slikti atpazinu sejas, man bija tāds neliels gļuks, tad man kļuva liels kauns un es sāku izlikties, ka mani literatūra īpaši neinteresē. Es domāju, ka ja man kāds būtu tad pateicis, ka es drīkstu kļūdīties daudz un visādos veidos, un ka zināšanas par literatūru nav kaut kas, ko no manis drīkst pieprasīt, bet kaut kas, kas man pašai var būt ļoti svarīgs un foršs, tad es būtu ja ne vairāk lasījusi (jo vajadzēja tomēr dzert un iet uz tiem panku končiem), daudz vairāk cienījusi lit pētniecību. Nu a neko. Tāpat jau baigi tālu no tās literatūras neesmu aizbēgusi.
(Reply) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on September 24th, 2017 - 01:04 am
Prieks par to, ka es eju uz skolu stāstīt, ka skola jau nav īpaši svarīga? :) (Man plānā ir arī stāstu krājums, kuru balstīšu visādās baisās skolas pieredzēs. :D Mana atriebība "skolai" tikai sākas!)

Jā, attēlus es arī jau tolaik nevarēju atpazīt un olimpiādēs man arī lielākoties diez ko negāja. Es vispār brīnos, kā ar manu attieksmi man pašā priekšmetā bija tik labas atzīmes. Es jau pamatskolas beigās biju sākusi iepīties lit. pasaulē, tb piedalīties iesācēju autoru semināros, aicinājumā utt, plus, es daudz, daudz lasīju, un man tiešām literatūras stundas uzdzina žāvas un garlaicību. Es mēdzu apmeklēt lit. konferences universitātē. :D
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
dzīvsudrablapsa[info]iive on September 24th, 2017 - 01:22 am
Jā, es ceru, ka kādam nobijušamies skolniekam šis būs labs motivators neuztvert skolu tik nopietni un atrast veidu, kā labi pavadīt laiku ar tekstu. Un baiso skolas pieredze stāstu krājumu es totāli gribēšu izlasīt!
Es brīnos, kāpēc man bija tik ļoti bail no visādiem tādiem konstruktīviem laika pavadīšanas veidiem. Bet droši vien tas saistīts ar pieņēmumiem par pasauli, kas man bija pielipuši no tēva. Toties ir ļoti atvieglojoši, ej pa ielu, saproti, ka balsti savu domāšanu kaut kādā senā nepareizā pieņēmumā, un tad ir tāds – aha, yes, man tā nav vairs jādomā! Un pārņem tīra laime.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on September 24th, 2017 - 01:45 am
Pēdējie divi teikumi, mhm. :) Šodien tieši padomāju kaut ko ļoti līdzīgu un arī ģimenes sakarā.
(Reply) (Parent) (Link)