Forši, man liels prieks par Tevi. Man arī nepatika skolā litaratūra bet tāpēc, ka es domrakstos nevarēju nekādi atrast vidusceļu starp vēlēšanos būt skolnieciski pareizai, bet arī paust, ko es domāju, un kad es kaut kad nesaņēmu olimpiādēs vairs vietas, jo tur bija jāatpazīst visādas Blaumaņu un Alunānu sejas, un visi domāja, ka es tās visas zinu no galvas, bet es tad vispār slikti atpazinu sejas, man bija tāds neliels gļuks, tad man kļuva liels kauns un es sāku izlikties, ka mani literatūra īpaši neinteresē. Es domāju, ka ja man kāds būtu tad pateicis, ka es drīkstu kļūdīties daudz un visādos veidos, un ka zināšanas par literatūru nav kaut kas, ko no manis drīkst pieprasīt, bet kaut kas, kas man pašai var būt ļoti svarīgs un foršs, tad es būtu ja ne vairāk lasījusi (jo vajadzēja tomēr dzert un iet uz tiem panku končiem), daudz vairāk cienījusi lit pētniecību. Nu a neko. Tāpat jau baigi tālu no tās literatūras neesmu aizbēgusi.