17 July 2017 @ 09:37 pm
 
Ciba ir man palīdzējusi nostiprināt pārliecību, ka realitātei nav nekādas nozīmes. Viss ir galvā. Ar zināmu regularitāti es lasu visādu sasniegumu darba, sportisku vai sabiedrisku aktivitāšu kontekstā aprakstus un ar vaļā muti sajūsminos par to, cik lieliski/daudz/kaut ko ļoti sakarīgu cilvēki dara; bet tad seko paša rakstītāja secinājums - "es esmu stulbs, slinks idiots, kas neko nevar."
 
 
( Post a new comment )
briinumcepuminjsh[info]french_mime on July 17th, 2017 - 11:32 pm
Bet tieši tas 'es esmu stulbs, slinks idiots' šiem cilvēkiem ir tas, kas dod motivāciju tiem sasniegumiem.
(Reply) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on July 18th, 2017 - 12:16 am
Un tas no (no mana skatu punkta) ir ļoti, ļoti skumji.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on July 18th, 2017 - 07:54 am
īstenībā es pat laikam nepiekrītu, ka "esmu stulbs un slinks" ir tas īstais produktivitātes motivators, man šķiet, ka tad, ja cilvēki, kuri tā jūtas, tiktu atbrīvoti no šīs nastas, viņi varētu sasniegt daudz vairāk, turklāt arī būt laimīgāki. jo prieks par paša paveikto motivē daudz labāk. tas "esmu slinks un stulbs" principā ir tāda pati motivācija kā bailes, būtībā - tās IR bailes.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
bija[info]temperature on July 18th, 2017 - 01:51 pm
tieši šobrīd kādā čatā uz komentāru par "apbrīnojamo gribasspēku", kas jebkurā situācijā ļauj man ievērot termiņus, atbildēju ar pasmiešanos un atziņu, ka mani motivē bailes no uzticības pievilšanas, nevis kaut kāds dzelžains gribasspēks.

"esmu slinks un stulbs" patiešām ir sava veida bailes - no "atmaskošanas", no pievilšanas, no sevis un no citu viedokļa. gribētos zināt, kā šo enerģiju, ko tērējam baidoties, pārveidot cita veida motivācijā.
(Reply) (Parent) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on July 18th, 2017 - 02:20 pm
Jā, tieši tāpēc man arī vienmēr i tik ļoti skumji to lasīt.
(Reply) (Parent) (Link)