17 July 2017 @ 09:37 pm
 
Ciba ir man palīdzējusi nostiprināt pārliecību, ka realitātei nav nekādas nozīmes. Viss ir galvā. Ar zināmu regularitāti es lasu visādu sasniegumu darba, sportisku vai sabiedrisku aktivitāšu kontekstā aprakstus un ar vaļā muti sajūsminos par to, cik lieliski/daudz/kaut ko ļoti sakarīgu cilvēki dara; bet tad seko paša rakstītāja secinājums - "es esmu stulbs, slinks idiots, kas neko nevar."
 
 
( Post a new comment )
bija[info]temperature on July 18th, 2017 - 01:51 pm
tieši šobrīd kādā čatā uz komentāru par "apbrīnojamo gribasspēku", kas jebkurā situācijā ļauj man ievērot termiņus, atbildēju ar pasmiešanos un atziņu, ka mani motivē bailes no uzticības pievilšanas, nevis kaut kāds dzelžains gribasspēks.

"esmu slinks un stulbs" patiešām ir sava veida bailes - no "atmaskošanas", no pievilšanas, no sevis un no citu viedokļa. gribētos zināt, kā šo enerģiju, ko tērējam baidoties, pārveidot cita veida motivācijā.
(Reply) (Parent) (Link)