Es zinu, ka tas ir apkaunojoši un smieklīgi, bet man ir bail runāt pa telefonu, t.i. es nevaru saņemties piezvanīt svešiem cilvēkiem. Pēdējos gados kaut cik esmu sevi pieradinājusi zvanīt uz iestādēm, t.i. varu piezvanīt un pierakstīties pie ārsta vai kaut ko noskaidrot, bet es nevaru piezvanīt vienkārši cilvēkiem, ja vien tā nav kaut kāda ārkārtas situācija vai arī nav iepriekš sarunāts, ka es tad un tad zvanīšu kāda konkrēta iemesla dēļ. Un šīs bailes nav gājušas mazumā. Man ir no ļoti daudz kā bail, bet es lielākoties to spēju kaut kā puslīdz nomenedžēt, bet šīs bailes nē. Es vienkārši nevaru. Ja ir iespējams, es rakstus e-pastus, ja nē, tad nesazinos vispār. Ļoti biēži tas rada problēmas, bet arī tas nelīdz. Es nezvanu tāpat. Jo man ir bail.