19 April 2016 @ 12:53 am
 
Es zinu, ka tas ir apkaunojoši un smieklīgi, bet man ir bail runāt pa telefonu, t.i. es nevaru saņemties piezvanīt svešiem cilvēkiem. Pēdējos gados kaut cik esmu sevi pieradinājusi zvanīt uz iestādēm, t.i. varu piezvanīt un pierakstīties pie ārsta vai kaut ko noskaidrot, bet es nevaru piezvanīt vienkārši cilvēkiem, ja vien tā nav kaut kāda ārkārtas situācija vai arī nav iepriekš sarunāts, ka es tad un tad zvanīšu kāda konkrēta iemesla dēļ. Un šīs bailes nav gājušas mazumā. Man ir no ļoti daudz kā bail, bet es lielākoties to spēju kaut kā puslīdz nomenedžēt, bet šīs bailes nē. Es vienkārši nevaru. Ja ir iespējams, es rakstus e-pastus, ja nē, tad nesazinos vispār. Ļoti biēži tas rada problēmas, bet arī tas nelīdz. Es nezvanu tāpat. Jo man ir bail.
 
 
( Post a new comment )
extranjero[info]extranjero on April 19th, 2016 - 01:30 am
Izklausās pēc izplatītas sociālās trauksmes parādības, kas tavā gadījumā izpaužas situācijās, kad tev ir jāzvana.

Tev vienkārši ir jāstrādā ar savām automātiskajām domām pirms un pēc zvana. Paša zvana laikā tu neko daudz neizdomāsi, bet nav citas izejas kā regulāri zvanīt, kamēr trauksme samazināsies.

(Reply) (Link)
zan[info]zan on April 19th, 2016 - 02:36 am
Man arī nepatīk. Sākumā domāju, ka tas tikai svešvalodās, dēļ valodas barjeras, bet vienā brīdī sapratu, ka nepatīk zvanīt arī latviski. Pat ģimenes locekļus labprātāk satieku skaipā/feistaimā, tad vismaz sejas var redzēt, kaut kā drošāk. Nemaz jau nerunājot, ja jāzvana uz banku vai tmldz.
(Reply) (Link)
seksī boi ex Beivids Dekhems[info]likewise on April 19th, 2016 - 11:22 pm
yep, man arī
tagad vieglāk -> gads anglijā, kur bija bieži jāzvana, jo nebija izejas, mani stirpri salauza
bet, tik un tā, ja ir iespēja nezvanīt vai necelt, izmantoju to
es gan neuzskatu to par kaut ko ārkārtēju - drīzāk citu cilvēku spēju viegli uzsākt sarunu ar nepazīstamu cilvēku vai zvanīt svešiniekiem uztveru kā īpatnību )
(Reply) (Link)