tas ir tā, kad tu(es) ej pa gaiteni un dzirdi mūziku. tu to biji dzirdējis jau savā istabiņā, tikai klausījies kaut ko citu, kas šo pārmāca. tagad tu ej prom pa gaiteni un dzirdi mūziku. tādu skaistu, smuku mūziku (nu patiesi). Kādas istabiņas durvis ir vaļā un saimnieks kaut ko gatavo virtuvē (nav tik agrs, lai kāds gribētu gulēt un tik vēl lai kāds gribētu gulēt arī nav, bet lielākā daļa iemītnieku darba dienas vidū ir prom, laikam nav īpaši daudzi, kam tas traucē. nu mūzika taču). tu apstājies nedaudz aiz virtuves un klausies. paej uz kāpņu pusi, apstājies un klausies. atgriezies virtuvē un saki kas tā ir par mūziku. jā un tad noskaidrojas, ka tā ir 80-to gadu Itāļu mūzika, kurai pakaļ tu (es) ienāksi vakarā, pat ja tas būs vēls vēls vakars (agrs agrs rīts?) ap vieniem-diviem naktī.
un ziniet. šādi man patīk. mhm. :)