nav ko sūdzēties
pustukša čipsu paka. un tur ir sēta. Jūrai priekšā sēta. es gāju un domāju par skrandām, kas liek izskatīties par bezrūpīgiem tauriņiem, esot un paliekot akmeņu maisiem, apkārtiem ar krāsainām skrandām, ko planda vējš, kā rezultātā liekas, ka tas ir taurenis, kas tur plivinās, jautrs un bezrūpīgs. un kājas pinās smiltīs. bet tad priekšā izrādījās siena. liela liela siena. es vienkārši neko nemanu.

un viņa dzied par paniku. un es nemāku ierakstīt diskus. es varētu pacensties. bet man bail kaut ko salauzt. es negribu neko te salauzt.