par bēdu
lieku bēdu zem akmeņa, pāri eju dziedādama (piedevusi, priecīga, mīlēdama, pateikdamās)

kaut kad sanāca neliela diskusija par šo sakāmvārdu. jā. patiesībā. lielu daļu šodiens pūlos likt bēdu zem. bet bēda gluma un slidena, arī akmens laikam nav pietiekoši liels - ik pa brīdim izsprūk un metas virsū. un tad es atkal lipinu nost un lieku, kur vajag (zem piedošanas, prieka, mīlestības, pateicības akmeņa) un tā tas turpinās. šobrīd jamā ar jaunu spēku ir man virsū.. eh.. jākabina nost, ko? :)

[upd] man tomēr patīk, kā te izskatās :)