spam laiks iekš pelkje
es patiesībā šodien vēl gandrīz neesmu ēdusi. kaut ko iemetu mutē. bet neatceros, kas tas bij. šķiet, ka tikko atvestā ievārījuma karote. plāns tuvākajam laikam ir iet mājās un ēst. un gruzīties. bet varbūt arī ne. es īsti nezinu. kā sanāks. viss ir ļoti atkarīgs. es tikai nezinu, ko ēst. cepti kartupeļi, tas ir labi. bet tie ir katru dienu un sāk apnikt.

bet man ir jāmācās turēt mute. varbūt aizšūt? šodien tiekoties ar māsu atkal pateicu kko lieku. divas lietas. noteikti nožēlošu. tas ir. nožēloju jau tagad. bet vēlāk tas uz manīm atsauksies, ka pateicu. 100%. un vecāki ir Rīgā. vecāki un māsa. un ja māsa telefonsarunā nebūtu man to pateikusi es pat nezinātu. patiesībā uzreiz uzmācas žēlums pret sevi. jo es viņus jau tā ļoti reti redzu. un te viņi atbrauc un pat neko nepasaka. šobrīd liekas, ka braukt uz mājām būs grūti. mhm. es taču esmu apvainojusies. eh. atkal. tā esot vārda ietekme. patiesībā nepatīk un apnīk. bet es vienalga turpinu apvainoties.