tas ir lipīgi. rakstīšana ir lipīga. un nerakstīšana arī ir lipīga. nevar saprast, kas ir vēlamāks, jo vidus ceļu sasniegt man acīmredzot tomēr neizdosies. pamanīju. es bieži rakstu/esmu te izsalkuma stāvoklī. kārtējo reizi gribu ēst. šodiena laikam brīva. atlikusī šodiena.

savādi skatīties uz maza auguma cilvēkiem kuru rokas nav proporcionāli mazas.

aizvien biežāk sajūta, ka kaut kā trūkst. vai tas ir ceļš uz prieka zaudēšanu? prieks par sīkumiem. es gan to negribu. bet.. laikam neko nespēšu padarīt, ja tā notiks. taču. lūdzu nē.