parkets
klausos kaut ko kas ir bush. parkets. kāda ir sajūta būt vienam no parketa dēlīšiem? īstenībā linolejs. laminātu(nē jau nē, bet koka grīdu) imitējošs. kā jūtas parketa dēlīši kad mēs pa tiem staigājam? vai viņiem patīk, kad tos berž, vasko? varbūt viņi ienīst līdz dvēseles dziļumiem mūs cilvēkus un katrreiz, kad kāds no mums uz tiem pakrīt, tie izjūt prieku?
sanāk vērot apkopēju kojās. jauna sieviete/meitene. katru dienu nāk. berž grīdas, sienas, durvis, plītis, izlietnes, podus, iznes mistkastes. katru vakaru skatos uz "sadirstajām" virsmām. un katru rītu/dienu kad viņu redzu man ir.. kauns.. es nezinu, vai spētu strādāt šādu darbu. bez riebuma un ienaida pret tiem, kas visu "sacūko".
vai bieži padomājam (vai bieži padomāju es pati) par tiem cilvēkiem, tām lietām, kuriem/kurām mums jābūt pateicīgiem par to, ka mūsu dzīve ir kaut cik ērta un bezrūpīga?
ok. atzīstu. tas, ko es saku ir banāli. bet tomēr. cik bieži mēs par to aizdomājamies??
parkets. skaists parkets. kā diez jūtas skaistais parkets?