Es šodien atcerējos.
Kā jau virsrakstā rakstīju, es šodien atcerējos, ka man ir izveidota dienasgrāmata, Jēi!
Beidzamajā reizē, kad rakstīju šeit, es gatavojos svinēt ziemassvētkus - tas bija piektdien. Jāatgādina sev, ka izcepu visai gardas baltās piparkūkas, bet interesantākais, kas pa svētkiem notika bija eglītes meklēšana, kas izvērtās farsā. Doma bija laba aiziet līdz mežam, kādas piecpadsmit minūtes pablandīties un ar eglīti rokas pa to pašu ceļu cilpot mājās, bet tas viss beidzās ar to, aceroties vien šo starpgadījumu manas emocijas ir sakāpinātas, ka pēc trīs stundu ilgušas blandīšanās atapos pie motormuzeja, ar somu, kura pilna ar priežu zariem, jo vienīgā egle, ko atrast spēju, bija tik izvārgusi, ka man bija bail viņai pietuvoties. Paši svētki noslēdzās ar braucienu uz Ķemeriem, kur pastaigājāmies pa parku, pēcāk, kaut kā iemaldījos pilnīgā purvā Atapos tikai tai brīdi, kad stāvēju līdz puspotītei purvelīša slīkšņa, laikam biju nedaudz nomaldījies no ceļa. Visai naski salasīju floru, un devos mājās, kur ar lielu izbrīnu man atklāts tika, ka ir sanākušas, vī, vī, vī, bildītes.
Tā beidzās mani svētki.