Rīts
Esmu noguris, bet bezmiegam jāļauj šonakt uzvarēt, lai rīt nakt' tas mani atkal varētu apmeklēt. Šai karstumā man sāk bārda niezēt, liekas tas laikam būs vienīgais mīnus šim siltuma periodam, cik labi, ka par viņu nav jāmaksā.

Gadījās sastapties ar dienas citātu, kuru spītīgi cenšos neaizmrst. Visa darbība risinājās aptiekā, kurā es saskāros ar mūsu tautas stulbumu. Vienai tantei savajadzējās ibumetīnu 200 mg, uz ko aptiekāre no labas sirds cenšas viņai pārdot vidējo devu 400mg, izstāstot cik tas ir prātīgi, bet kad patērētājs nepiekrita tam, tad Aptiekāre centās vēl, bet stāstot tā lai mazs bērns saprastu, ka cena esot tikai par 10 santimiem vairāk, bet tabletīti var pārlaust un sanāks div' tik daudz. Droši vien jau nojaušat kāda bija patērētāja izvēle, bet tas mani nesamulsināj. Tas no kā es sākumā apstulbu bija viņas atbilde; "200mg ibu tas ir pret sapēm un iekaisumiem, bet 400mg tas ir tikai pret sāpēm, man vajag to, kas ir pret iekaisumu." Pats apbrīnojamākais šai notikumā bija tas, ka viņa tik ļoti pārliecināta par savu patiesību, pat nesaminstinājās brīdī, kad sāku skaļi zviegt tik piebilzdams;"Tik dumju cilvēku vēl nebiju sastapis", tā sieviete atstāja uz mani iespaidu, par viņas svēto ticību tam, ka to visu es vēltīju aptiekārei.