Viņa par mani neaizmirst ne mirkli..arī tagad,kad ir Īrijā.Man prieks,ka varu paraudzīties actiņās un redzēt pretim tikpat smaidošu kā vienmēr un zināt,ka smaidu iemesls esmu es.Ideālu nav,bet es teiktu,ka nav tādu brīžu bijis,kad es dusmotos ilgi un mani kas neapmierinātu ilgstoši.Mēs tā miermīlīgi bez trauku plēšanas iztiekam . Mēs augam ar katru mirkli un pilnveidojamies,iedvesmojoties viena no otras. Tā man šķiet.Mēs varam sēdēt un klusēt,es varu būt es ar pinkainiem,nemazgātiem matiem,neizgulējusies,neapmierināta un zinu,ka neapnikšu.
Atklāju sevī ko jaunu,ko nebiju tā ievērojusi-es varu būt sievišķīga...
viņa man liek domāt,ka esmu vērtīga un neesmu zemē metama.Viss,ko viņa manā labā darījusi -neviens tā par mani nebija rūpējies...es to ļoti novērtēju! Man ir tā paveicies!
Vakar bija mazliet neomulīgi sēdēt tur skapis.eu sanāksmē,bet tad viņa man atsūtīja sms vienu pēc otra un es beigās atplauku,saņēmos un parunājos ar Sandru un Martu.
Tas,ko te uzrakstīju ir krietni par maz,varētu ar laiku pierakstīt pilnu lapu,bet nesteigsimies-es vēl tikai vēroju,apdomāju,ko esmu piedzīvojusi..
Tikai pagaidām viena piebilde,bet svarīga-man nevajag nevienu citu,es varētu ar viņu nodzīvot ilgu mūžu,ja paveiksies,ja izdosies viss mums ar laiku. mhm.

Tu esi tik burvīga tajā mazajā ekrānā,ka gribas samīļot un nelaist vaļā.. :)
kamēr strādāju,sailgojos Tevi redzēt un te nu es esmu-Tu aizgāji nokāst pelmeņus,es domāju ko tādu vēl varu Tev pateikt..

Tu man iepatikies no pirmā acu uzmetiena un baiļojos,ka Tev tā nav,jo Tu tik retu reizi uzmeti skatienu...tas neveiklais apskāviens,tad sajutu ,ka kautrējies...tas bija tā mīļi un seksīgi. :* kad sēdēji autobusā,es klusām Tevi vēroju..

Un ,tajā telpā,kad palikām divas vien Tu man tuvojies,es apstulbu...tad tas neveiklais mirklis,kad konstatēji,ka kompis nebūs iedarbināms...:)un es muļķe tiešām,ka nesafočēju vairāk kadru ar numuriņu,nepaņēmu karti līdz... mums jau veidojās kas kopīgs-sapratu,ka esam ar Tevi līdzīgas.. :)un tad jau jāsaka-tāds tādu atrod!

smieklīgais moments,kad sāka kautkas pilēt aiz sienas.. :D bijām patīkami uzjautrinātas.
Tavas manieres,kad piedāvāji tēju man ļott patika.

ieskatos *pagrīdes citādībā*...grāmatā,kuru atnesa no bibliotēkas mamma :)
viņa beidzot mani pieņem ar manu otru pusīti...ļott daudz man tas nozīmē,jo man šis cilvēciņš ir kļuvis dārgs!
visu mēnesi viņa dzīvojās pie manis un tas bija un ir neaprakstāmi skaisti. mēs kopā tik daudz ko sadarījām ,izdomājām un vienojāmies,ka nekur nezudīsim priekš otras!!!! tas ir man svarīgi,jo nekad nav bijis tā kā tagad...es darīšu visu,lai mana mīļā manī neviltos un lai pati nepazustu..kā ir bijis līdz šim.

vakara saule jau par toni zemāk
manu sirdi pieskandina,
laukā tikai tumsas pēdas
apstaigā ielas,
no gaisa krīt lietus ēnās.

lukturi pamazām izdziest pa vienam,
manā dvēselē
paliek kas neaizmirstami labs,
kad Tu ar mani runā.
vai tad Tev kāds liedz-
esi cilvēks,esi liels,esi brīva
un no manis atsakies pavisam

es arī pa tukšajām pieturvietām
meklēju to,kas gaida,
manu soļu ritmus skaita!

pastaigājos slēgtā telpā,
Tu rūpējies,lai dzīvotu saskaņā
ne ar mani..ar sevi .
palieku ārpusē,aiz durvīm-istabā..
ar aizslēgtiem slēģiem mana sirds
bet nekas jau nepalīdz, aizmirstu
Tavu balsi..

es izskrienu dejot ar lapām valsi-
aizslēgti kambari,noliktavas,veikali..
jādodās tālāk,kur Tu vairs nenāksi pretī
kur cita saule,kur sauleszaķi skraida
ardievu,es atradu citā smaidus!

aukstas plaukstas skarās Tavai miesai,
piepildās visi sapņi šajā vakarā...
lai palīdz bess vai enģelis
-es Tevi meklēt nepārstāju,
bet...atradusi-neko vairs nejautāju!

siltā sirds dauzās bez mitas
-pret Tevi izjūtot vienīgi to,
kam pieķerās daudzi!
tas atstājot pēdas,
kam nepieķerās ilgi..

nu lai,lai jau nekas
Tevi nebaida,lai trīsas
pa ķermeni neskraida!

aukstas plaukstas skārās miesai
piepildījās sapnis par Tevi,
nepalīdzeja ne bess ,ne enģelis
no Tevis aiziet,lai miers..
pirms Tu kur iet sadomāji.

man jau pietiek..
ar vienu kaklu,kas groza galvu,
rokas liek sev kaitēt
tikai es vairs ne-pie-dalos..
ar prātu sen kā sarunāju-
man jau pietiek
ar Tevi.
kur lai tagad skrien?
par Tevi,
ar sevi eju cīnīties!

man jau pietiek
ar vienu vārdu.
Tavējo kad dzird..
man jau pietiek..
ar vienu vienīgu prātu,
bet sirds smeldz-
neder ielaist ko lētu,
der pielaist tuvāk sev?!
man jau pietiek
ar vienu,
kuru turēt sirdī!
paldies-Tev paldies,
ka esi šeit uz šīs pasaules!

esi pie manis
jau rīt!
noilgojies ir mans prāts,
arī sirds,
aknas,hipofīze.

ar puķu kravām uz mēnesi
aizbērt pavisam ciet
apvārsni var,kur lūkoties..
ejam pļavas izbradāt,
ejam debesi zilo raudzīt,bet
nedāvini sevi-
tas ir lieki!

mēs viena otru glāstām ,
pieskaroties dvēselei,
es aizeju ,
lai Tu atgriezies...
un mani izposti ar vārdiem 333

nenāc pie manis parīt..!
visu,kas man ir un būs
viss,kas esmu,būšu-
atnesis būs cits
cilvēciņš !

azotē sildot,
rāmi nes,kaut klupa
man apskāvienu vienu no sirds.

Tu esi saule,kas smaida ar stariem
un šajā pasaulē uzreiz tik labi paliek,
kad Tu ļaujies ,
paļaujies tiem smaidiem

Tu esi kā debesis-
tik skaidras kas zibeņojas,
atver ezeru spoguļu skatus
un es skatos un saskatu daudz.

Tu esi kā uguns
kas iedegta kvēlo-
manā sirdī un
neko netēlo!

ar liesmiņas mēlēm
sprakst vārdu dzirksteles papīrā
paldies!

viss ir tik kluss.bez Tevis izmiris..
"esi mans draugs":Tu teici, un viss..
manī plaukst,ir atplaucis
kas pavisam cits!

http://www.youtube.com/watch?v=WDr-XtvhUyU&feature=related

Rudens Teema.

norimuši putni
galotnes apsēž
sauli just gribi,
līst lietus uz apsēm.
es Tevi apķert steidzu,
"kā vīrietis",es teicu

norimuši putni,
apburbuļojošs vakars
nomiršu ..
rīt
kā zeķes pakar

Tu šodien
pierasta lieta-
kā zeķes pakar
rīt..
cilvēki
garām paies
un nebūs pārpratumu
ne arī vainas viņos
tikai Tev
norimuši putni
tāpat jau kaa ziemā


@ l aura 2012/sept

garda Tava mute
garšīgi runā
man pretim
tonis Tavs ir maigs
tonnām ņammas
birst no lūpām,
sasilda sirdi manu
ar detaļām pikantām
barojos un
viss ir palaists
čapstinu
gardu muti
pretim Tev
pieklusinātā tembrā
ņammas sprūk vaļā
nemanot un piedodot
ērkšķus ceļā...

samtaina balss
Tava dzindzina ausī,
pēkšņi skan bass
no sirdsbungām manī

bum,bum
sitās ciskas
kad jāiet
notipinu-trīs
jau ir pulkstenis.


dūdo balss
mana klusumā,
aptveru-Tu klausies...
un viss nav tikai tā!
bet priekš citiem
nezināmā peronā
īsto vārdu vilciens atnācis
atkal attiet
mums nepateicis it nekā
par savam sajūtām
man un Tev nav jārunā.

viņa atbrauca . viņa ir te . neticami. tik ātri. negaidīti gaidītais piepildījies pa daļai .

man Tevi vajag,mana mīļā-visu līdz pēdējai kripatiņai Tavas maigās balss,noteikto gaitu,smiekliņus un acis....acis ir galvenais-kaut tājās spīgotu gaismiņa,,,tāda prieka liesmiņa lai Tevi pavada!

mazliet skumji,ka tā sanāca,ka netiki pie manis...varbūt tāds liktenis. mierināji ar vārdiem-es jau te vēl būšu-gan jau satiksimies :)palika siltāk.

mēs jau kontaktējamies aptuveni trīs nedēļas un...es spēju viņu iemīlēt no jauna un no jauna,ja tikai viņai būtu tādas pašas jūtas.es nezinu vai mēs tiksimies šeit vai pēc diviemm mēnešiem ,bet zinu ,ka tas notiks noteikti...ar tādu cerību es vēl spēju elpot un dzīvot mierīgi...sēžu pie datora bibliotēkā un gaidu,bet viņa vakar bij brīva tikai ap 21 ,man dators saplīsis,remonts būs tikai pēc 5tā datuma...

man vakar atrakstiija veestules triis cilveecinji.man bija prieks sakontakteet,es priecaajos par uzmaniibu,ko man veltiija.braukshu briivdienaas ciemos pie Evitas.satiku vinju slimniicaa..
un veel pazinja luudza dzejoljus...es ieliku divus senus,kad veel rakstiijaas kaut kas..
tagad,tagad man nesanaak,jo nav emociju nekaadu laikam...gribeeju uzrakstiit tagad,bet man nesanaaca un es izdzeesu...lai paliek,kas bijis...shodien nekaa.
ierakstiiju*labi.ejam?*un *aizskapja balss*un tika publiceets.

*aizskapja balss*rakstiijaas par to,ka negribu iet atpakalj,tikai uz priekshu,bet toreiz tas cilveecinsh,kas bija kopaa ar mani nebija gatavs iziet atklaatiibaa...luuk radaas taadas domas...


. nav svarīgi,ka atpazīst.

nav dzēšams no Tevis šķirklis,

sejā viss ,ko neatzīst -īsts ir katrs

piliens ,kas Tevī,

caurcaurēm tapis miesā...

kā lava deg skaļi,

šķīst pati biezākā siena.


gribas izkasīt no sevis,izlauzt atveres,

krist sniegā...viens ,divi, trīs..

atdzesēt vēlēties,bet...

arī tad būs acis,

kas manu skatienu lasīs un aplies.


krīt maskas melnumā un dzīve dzen,

baltums prot tēlot brīvi un dubļos-

tā„lūdzu”izkūst,zūd uzmanīgi ,

netaujā pēc „paldies”.

Vienkārši esme un tāda Tu esi?

-man patīk šī pasaule.Tev manējā nē?


nespēju Tevi uzklausīt,

jo dzirdu smieklu pūli arī

jā,uzmācīgi lūdzu savus laupīt,

lai taču sirds trīc par "savējiem".


nē,man jāpiedod ir Tavi skapji,

lai vai kas no viņiem krīt-

bet Tu slēpsies,tur paliksi pati

starp tukšajiem un pakārtajiem.


lūdzu,tikai nekarini mani!


[2009-12]@l aura

esmu pie taa tipa,kuri seezh i-netaa un pie tv ...pienjem to vai samierinies un staigaa savu celju kaa veelies!

piecas dienas prom no maajaam.esmu Martas ielaa.divi kakji,zivis,pilns leduskapis eedamaa.piipes,tematiskaas un maakslas filmas un es.ir mazliet par daudz tematisko jau,bet tv iesleegt nav manos speekos,jo es nesakontakteeju to,taatad dazhbriid mana tehniskaa puse nav tik laba vai arii pietruukst neatlaidiibas.labi runa nav par to !man pieder shis plashums uz paaris dienaam,bet aicinaatie piebiedroties ir atteikushies...ir teema jauanm ierakstam,uz to mani pamudinaaja filma,kuru patlaban skatos....vienreizeeja...taa manu apzinju atsleedza no realitaates un atljaava darboties izteelei
zheel,ka shajaa priekaa nevaru daliities..tas mazliet apbeedina,bet nav jau taa,ka nav ar ko parunaaties pavisam-es varu apspriesties draugiem.lv pazinju lokaa ar Gunii,kura ir mana domubiedrene ...bet nevelk,taapeec lai paliek ieraksts sheit.
ir jaasaplaano shiis dienas ar daraamo,taapeec -riit es eju pie dakteres,kura jautaas kaa man iet un izrakstiis tabletes,lai mani murgi neatgriezhas un slimiiba nesaasinaas un uz pilseetbuuvnieku nodot truuciigaa lapu...driiz jau vairs nebuusim shajaa statusaa,arii veel kaads prieks-shodien biju nosleegt liigumu pagaidu sabioedriskajos darbos Baldonee.ir iekraajies paraads,buus jaasedz no algas droshvien,bet mani priecee shiis paarmainjas...
par personiigo dziivi nepraatoju,to tikai dara sirds...oh,sms...kas tas vareetu buut?Lieneeeeeeee jeej...atrakstiija.varbuut atbrauks iisinaat laiku..tad jau redzees..
kur es paliku...aaa...biezhi vien domaaju,ka pati nemaz negribu neko mainiit shajaa jomaa,jo citaadi sen jau buutu sarakstiijusies ar kaadu no gay.lv,bet nevelk jaunas paziishanaas...kandidaatu netruuka,tachu vilshanaas bij speeciiga savaa partnerii,ne vienaa vien,taa ,ka varbuut es neticu miilestiibai...cita lieta ir pieradums,iekjershanaas un feromoni.
nju taa es atkal apspriezhu pie sevis aktuaalaas man teemas...ceru,ka nebija garlaiciigi arii Tev,ja lasiiji!

uzpīpojot un skatoties pa logu,analizējot pagātnes rēgus,domāju...ko biju saskatījusi viņā un...nenožēloju vairs,ka izšķīrāmies.tātad nebija mans liktenis,drošvien.

paliek viens jautājums-vai tā reiz nedomāšu arī par Tevi?!no acīm prom,no sirds ārā?

pārdomāju grāmatā lasīto:"mīlestība nav tikai jūtas.var būt dažādi apzīmējumi,bet visbiežāk izšķir divu veidu mīlestības:romantisko mīlestību un mīlestību-draudzību.Romantiskā mīlestība ir arī kaislīgā mīlestība:tas ir spēcīga uzbudinājuma stāvoklis,kurā valda psiholoģiska pārņemtība ar otru cilvēku.Savukārt t.s. mīlestība-draudzība jeb draudzīgā mīlestība vairāk balstīta uz uzticēšanos,pieķesršanos otram cilvēkam,cieņu pret otru cilvēku,tuvību ar otru cilvēku,tai nav raksturīgas spēcīgas,kaislīgas jūtas.Romantisko mīlestību apraksta romānos,dzejā,bet tai diemžēl nav ilgstošs raksturs.Līdz diviem gadiem.Ja šīs attiecības nepāraug mīlestībā -draudzībā,tad tām drīzvien pienāk gals..Jūtu uzplūdi beidzas,cilvēks nevar būt visu laiku aizgrābtībā pret otru.Tas gan nenozīmē,ka cilvēki nevar atgriezties pie romantiskās ."

Lūk ko deva šī grāmata...es aizdomājos un izsecināju savu situāciju un...man palīdzēja "savstarpējo attiecību psiholoģija",ko sarakstīja Viesturs Reņģe

esmu tik daudz pašmācības ceļā studierējusi psiholoģiju,ka vai traks var palikt toč :),bet ar to nepietiek,man šķiet,ka nepazīstu cilvēkus un nevarētu noteikt viņu tipus pēc temperamenta vai psihotipa...lai nu kā tas nebūtu mans lauciņš,lai gan ejot garām bibliotēķas plauktiem par psiholoģiju tīri vai vēmiens nāk cik ļoti līdz iekšām esmu izmurcījusi tās grāmatiņas-visāda tur ķermeņu valoda,grafoloģija jeb pazīt pēc rokraksta...laikam tas tikai palīdzējis man pašai kaut daļēji sevi izzināt,atrast un saprast...jā,pie tā arī paliksim.pie manas nekompetences tīri profesionāli darboties tādā jomā.

kas vēl mani interesējis kopš bērnības?FILMAS...kad būs iespēja tad krāšu naudiņu sony kamerai..ir dažas lietas un vietas,ko nedrīkst atstāt novārtā bez iemūžināšanas :P,bet tagad man vajag vienkārši uzpīpot..ko darīt?jāņem uz parāda :(...man vienmēr apetīte rodas ēdot jeb rakstot kko blogā,man traki sagribas pīpot,lai doma domājās pie viena pa to laiku kamēr dūms mutē.

tā...kādu diezgan ilgu laiku iedomājos sevi par fotomodeli,tad nu fočēju visādos rakursos ,bet ego nepārņēma pilnīgi un galīgi novērsos no narcistiskām nodarbēm ap 2007to gadu,kad izsapņõju sapni par ceļõšanu un brīnišķīgo Guernsey salu :),kur sapņõt sāku par bildēšanu.

kas vēl bijis bērnībā?drošvien kā daudzas domāju par aktrises karjeru,piedalījos pat iestudējumos un vienīgā ,man atmiņā palikusī uzslava,bija par Bebeni īsajos fragmentos no "Skroderdienas Silmačos"ko spēlējām ar skolas teātri...tur arī nopietnie nolūki beidzās,kautkā pietika ar tādu lomu un atzinību,drošvien.lai gan...pat aizgāju vienu gadu noklausīties cik nopietni ir jākļūst visai būtībai par aktrisi uz Kultūras akadēmiju :)
tagad ,ja vajadzētu kur stāties,tad labprāt izmēģinātu sevi kino operatora lomā.kāpēc nedaru?mums ir trūcīgā statuss jau gadu un..iespējas neredzu arī to budžeta vietu dabūt...tik daudz laika pagājis kā neesmu neko darījusi ar dažām smadzeņu daļām :D nezināju kā lai to noformulē :Plai gan jāmācās visu mūžu,tā teica Ome,nekas man nesanāk neatliek kā trenēties pašdarbībā kautkādā ,ja sanāk.es aizņēmos no Pētera kameru un pafilmēju,man pietika ar vienubrīdi,kā sapriecājos par tādu izdevību,bet vēl jau ir montāža,ko neesmu trenējusi.ceru,ka amn būs vēl kādreiz mūžā tāda izdevība.

lūk īsumā mani bērnības sapņi ir izrakstīti uz šīs virtuālās lapas jeb kā saku baltās lapu lūpas pastāstījušas.lai laba diena!

un vēl ir tādi pauzes cilvēki,kas ienāk manā dzīvē,es gribētu viņus saukt par īstiem draugiem ,bet kkas pietrūkst...laikam paļāvības .viņus nekad nevar nekur aicināt,jo viņi var neierasties...kaut kā tā.lai gan īstie draugi arī tā mēdz darīt,bet vienkārši ir lielāka uzticēšanās,ko nevar izskaidrot.manuprāt,arī rūpes par mani ir īstas,lai gan daži pauzes draugi ir mēģinājuši arī pildīt kādu lomu manā dzīvē,ar patiesām rūpēm par mani....nezinu,reizēm šaubos,ka pa riktīgam bez pauzēm būs manā dzīvē,laikam tāpēc pauzes cilvēki.lai neapvainojas,bet tā ir.piemēram neierastos pie manis uz slimnīcu,jo tur ir trakie...dažbrīd arī pauzes cilvēki no sirds jautā_kā Tev iet,bet pēc pāris teikumiem mēs atkal atvadamies uz mēnesi vai pat pusgadu.
lūk mana analīze...nav izteikts it kā galīgais spriedums,jo vārdus nenosaucu.lai paliek manās pārdomās:)varu teikt,ka arī paziņas man nav nemaz tik garlaicīgas,vienmēr ar kādu odziņu toč,bet ne vienmēr es viņiem..varbūt kļūdaini esmu sākusi cerēt uz attiecībām,tāpēc atstāju tā maliņā ,lai ir uz ko acis pamielot.varbūt.un nekas vairāk kā sekss arī.kur manī te nesen dziedāja mīlestība?heh,es pat nesaglabāju,tā sauktajai nākamajai manai sievietei,bildi uz kuru ik palaiakm palūkoties,jo no mīlestības līdz naidam viens solis.jā,man šķiet,ka izjutu to un tad...viņai atlika tikai atbildēt uz manu nevainīgo sms un atkal analizēšana manam prātam neprognozējama...kas viņa man?kas viņai es?

vēl ir diezgan labs draugs ,pretējā dzimuma pārstāvis-Pēteris,bet es bieži vien par viņa nolūkiem šaubos,tādēļ visu glužši neesmu gatava atklāt kā labam draugam.esmu viņam dzīvību parādā ta kā,jo viņš vienīgais,bez ierunām steidzās mani glābt uz Čehiju... :)viens liels pluss,ko neaizmirsīšu.