esmu tik daudz pašmācības ceļā studierējusi psiholoģiju,ka vai traks var palikt toč :),bet ar to nepietiek,man šķiet,ka nepazīstu cilvēkus un nevarētu noteikt viņu tipus pēc temperamenta vai psihotipa...lai nu kā tas nebūtu mans lauciņš,lai gan ejot garām bibliotēķas plauktiem par psiholoģiju tīri vai vēmiens nāk cik ļoti līdz iekšām esmu izmurcījusi tās grāmatiņas-visāda tur ķermeņu valoda,grafoloģija jeb pazīt pēc rokraksta...laikam tas tikai palīdzējis man pašai kaut daļēji sevi izzināt,atrast un saprast...jā,pie tā arī paliksim.pie manas nekompetences tīri profesionāli darboties tādā jomā.

kas vēl mani interesējis kopš bērnības?FILMAS...kad būs iespēja tad krāšu naudiņu sony kamerai..ir dažas lietas un vietas,ko nedrīkst atstāt novārtā bez iemūžināšanas :P,bet tagad man vajag vienkārši uzpīpot..ko darīt?jāņem uz parāda :(...man vienmēr apetīte rodas ēdot jeb rakstot kko blogā,man traki sagribas pīpot,lai doma domājās pie viena pa to laiku kamēr dūms mutē.

tā...kādu diezgan ilgu laiku iedomājos sevi par fotomodeli,tad nu fočēju visādos rakursos ,bet ego nepārņēma pilnīgi un galīgi novērsos no narcistiskām nodarbēm ap 2007to gadu,kad izsapņõju sapni par ceļõšanu un brīnišķīgo Guernsey salu :),kur sapņõt sāku par bildēšanu.

kas vēl bijis bērnībā?drošvien kā daudzas domāju par aktrises karjeru,piedalījos pat iestudējumos un vienīgā ,man atmiņā palikusī uzslava,bija par Bebeni īsajos fragmentos no "Skroderdienas Silmačos"ko spēlējām ar skolas teātri...tur arī nopietnie nolūki beidzās,kautkā pietika ar tādu lomu un atzinību,drošvien.lai gan...pat aizgāju vienu gadu noklausīties cik nopietni ir jākļūst visai būtībai par aktrisi uz Kultūras akadēmiju :)
tagad ,ja vajadzētu kur stāties,tad labprāt izmēģinātu sevi kino operatora lomā.kāpēc nedaru?mums ir trūcīgā statuss jau gadu un..iespējas neredzu arī to budžeta vietu dabūt...tik daudz laika pagājis kā neesmu neko darījusi ar dažām smadzeņu daļām :D nezināju kā lai to noformulē :Plai gan jāmācās visu mūžu,tā teica Ome,nekas man nesanāk neatliek kā trenēties pašdarbībā kautkādā ,ja sanāk.es aizņēmos no Pētera kameru un pafilmēju,man pietika ar vienubrīdi,kā sapriecājos par tādu izdevību,bet vēl jau ir montāža,ko neesmu trenējusi.ceru,ka amn būs vēl kādreiz mūžā tāda izdevība.

lūk īsumā mani bērnības sapņi ir izrakstīti uz šīs virtuālās lapas jeb kā saku baltās lapu lūpas pastāstījušas.lai laba diena!