Comments
Spriežot pēc fonta, tas ir citāts no NewScientist. Diemžēl nevaru atrast pašu rakstu, droši vien tas ir aiz maksbarjeras.
Šis izteikums ir pārāk vispārīgs un, lai arī spēju iedomāties kontekstu, kurā tas varētu būt domāts (stīgu teorija utml.), tomēr itin viegli varu atrast pretargumentus, jo
1. Teorētiskās fizikas uzdevums ir aprakstīt visu esošo, tajā skaitā visu redzamo. Lai arī mikropasaules teorētiskā fizika šobrīd droši vien ir dominējošā, tā nav noteikti nav vienīgā. Teorētiskā fizika ir metode, nevis objekts.
2. Dominējošais viedoklis ir tāds, ka teoriju vienīgais apstiprinājums vai noliegums ir eksperiments, un tas parasti reducējas uz kaut kā redzēšanu vai novērošanu.
Šis izteikums ir pārāk vispārīgs un, lai arī spēju iedomāties kontekstu, kurā tas varētu būt domāts (stīgu teorija utml.), tomēr itin viegli varu atrast pretargumentus, jo
1. Teorētiskās fizikas uzdevums ir aprakstīt visu esošo, tajā skaitā visu redzamo. Lai arī mikropasaules teorētiskā fizika šobrīd droši vien ir dominējošā, tā nav noteikti nav vienīgā. Teorētiskā fizika ir metode, nevis objekts.
2. Dominējošais viedoklis ir tāds, ka teoriju vienīgais apstiprinājums vai noliegums ir eksperiments, un tas parasti reducējas uz kaut kā redzēšanu vai novērošanu.
(Reply to this) (Thread)
|
|
Šis raksts ir ļoti slikts. Lai arī es piekrītu atsevišķiem izteikumiem, piemēram, ka teorija ir idealizācija un visi to atzīst, un autora izteikumi nav klaji fizikāli nepatiesi, analoģijas, ko autors mēģina vilkt starp atsevišķiem fizikas objektiem un morāli/socioloģiju/literatūru ir tik seklas, ka kļūst kaitinošas.
Papildus tam, autors grib radīt iespaidu par divām teorijām - pilnīgo un patieso pretstatā tādai, ko mēs varam izrēķināt, cildeni atmetot no pirmās nevajadzīgos locekļus. Lai arī ir taisnība, ka rēķinot okeānu, mēs nerēķinam katru atomu atsevišķi, nav tā, ka fiziķi būtu ieguvuši hidrodinamiku, kombinējot vienādojumus visiem atomiem un tad kaut ko atmetot.
Praksē sarežģīti vienādojumi tiek vienkāršoti tāpēc, ka a) daži locekļi visu laiku ir ļoti maziņi -> 1+0.001 ir aptuveni tas pats, kas 1 ļoti daudzos gadījumos un b)mēs neprotam izrēķināt vienādojumu ar visiem locekļiem un ceram, ka izpildās a.
Teorētiskajā fizikā nepietrūkst skaistuma vai estētikas, bet diemžēl bieži, lai to novērtētu, ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, un manā uztverē tas noteikti neatrodas tur, ko to mēģina norādīt šī raksta autors - virspusējos salīdzinājumos.
Papildus tam, autors grib radīt iespaidu par divām teorijām - pilnīgo un patieso pretstatā tādai, ko mēs varam izrēķināt, cildeni atmetot no pirmās nevajadzīgos locekļus. Lai arī ir taisnība, ka rēķinot okeānu, mēs nerēķinam katru atomu atsevišķi, nav tā, ka fiziķi būtu ieguvuši hidrodinamiku, kombinējot vienādojumus visiem atomiem un tad kaut ko atmetot.
Praksē sarežģīti vienādojumi tiek vienkāršoti tāpēc, ka a) daži locekļi visu laiku ir ļoti maziņi -> 1+0.001 ir aptuveni tas pats, kas 1 ļoti daudzos gadījumos un b)mēs neprotam izrēķināt vienādojumu ar visiem locekļiem un ceram, ka izpildās a.
Teorētiskajā fizikā nepietrūkst skaistuma vai estētikas, bet diemžēl bieži, lai to novērtētu, ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, un manā uztverē tas noteikti neatrodas tur, ko to mēģina norādīt šī raksta autors - virspusējos salīdzinājumos.
|
Pag, bet autors tak tieši runā par skaistumu un estētiku teorētiskajā fizikā... Vnk viņam īpaši skaists un pievilcīgs liekas tas fizikas aspekts, kas parasti tiek noklusēts, gandrīz vai kaunoties par pasu nepilnību - kā tagad, šķiet, aizstāvot modeļus kā nepieciešamu ļaunumu. Tas arī ir raksta points, kas man arī šķita fotografēšanas vērts.
Man arī neradās sajūta, ka matemātiskie/teorētiskie modeļi tiktu pretstatīti "patiesībai", vai ka pirmie tiktu iegūti, atmetot vienādojumos nepraktiskas realitātes daļas. Raksts tomēr ir adresēts zinātnē ieinteresētiem cilvēkiem, kuri to tāpat zina.
Man arī neradās sajūta, ka matemātiskie/teorētiskie modeļi tiktu pretstatīti "patiesībai", vai ka pirmie tiktu iegūti, atmetot vienādojumos nepraktiskas realitātes daļas. Raksts tomēr ir adresēts zinātnē ieinteresētiem cilvēkiem, kuri to tāpat zina.
|
Tagad es kaut ko nesaprotu (ak hermaneitika!). Kas īsti ir šis neredzamais, noklusētais fizikas aspekts, kas raksta autoram liekas skaists? Neredzams vispārējai publikai? Vai tas ir kaut kas neredzams, ko teorētiskā fizika pēta?
Es neuzskatu modeļus par ļaunumu, lai arī tie ir obligāti nepieciešami. Sistematizācijai un galvenā atlasīšanai ir neapšaubāma vērtība, pat ja mēs uzskatam, ka modeļu izcelšanās ir saistīta ar ierobežoto smadzeņu nespēju uztvert realitāti visā tās pilnībā (sk. Borhess "Funes the Memorious").
Es piekrītu, ka matemātiskie modeļi ir tas, ko varētu nosaukt par "patiesību" fizikas teorētiskajā daļā, un tāpēc nostādīt "patiesību" pretim "modeļiem" ir nepareizi.
Mani iebildumi ir saistīti ar to, ka raksta autors sākumā apsola atklāt teorētiskās fizikas skaistumu un pēc tam veic savas interpretācijas, kas ir neraksturīgas tam, ko es pazīstu kā teorētisko fiziku, turklāt tās ir neelegantas.
Es neuzskatu modeļus par ļaunumu, lai arī tie ir obligāti nepieciešami. Sistematizācijai un galvenā atlasīšanai ir neapšaubāma vērtība, pat ja mēs uzskatam, ka modeļu izcelšanās ir saistīta ar ierobežoto smadzeņu nespēju uztvert realitāti visā tās pilnībā (sk. Borhess "Funes the Memorious").
Es piekrītu, ka matemātiskie modeļi ir tas, ko varētu nosaukt par "patiesību" fizikas teorētiskajā daļā, un tāpēc nostādīt "patiesību" pretim "modeļiem" ir nepareizi.
Mani iebildumi ir saistīti ar to, ka raksta autors sākumā apsola atklāt teorētiskās fizikas skaistumu un pēc tam veic savas interpretācijas, kas ir neraksturīgas tam, ko es pazīstu kā teorētisko fiziku, turklāt tās ir neelegantas.
(Reply to this) (Parent)