dziivot kaa gribaas
jaa... maajaas pavadiitaas divas nedeeljas rosinaajushas uz lielajaam paardomaam par to, vai manaa dziivee viss ir taa, kaa man gribaas. Tas - par darbu runaajot. Ir jau taa, ka, kameer straadaaju, dienas un nedeeljas paskrien nemanot, jo darbs patiesiibaa spraigs un interesants. Liidz ar to arii stresa liimenis briizhiem tuvu kritiskajam. Un tad - taada 'paslimoshana' paaris nedeeljas, klusums maajaas, nesatikshanaas ar cilveekiem, izsleegts telefons. Un dienas tiek pavadiitas, nebaidos shii vaarda, RADOT. Un ir tik jociigi, ka tas, ko sarazhoju, aiznests uz veikalu, tiek arii nopaardots. Un tad liekas - bet es tachu vareetu dziivot arii taa - mieriigi, bez stresa straadaat, maajaas, kad gribaas un kad ir iedvesma.. Un vadiit dienas patiikamaa nesteigaa, no riitiem izguljoties, smeljoties iedvesmu un idejas, satiekoties ar domubiedriem un paarrunaajot kaut kaadas lietas, pashkjirstot kaadus kraasainus zhurnaalus, aizejot uz kaadu izstaadi (sasodiic, neesmu bijusi uz izstaadeem kaadus gadus chetrus piecus)...
bet tad es atnaaku uz darbu un konstateeju, ka man te tiiri labi patiik. Un tad ir taa, ka kaut ko kardinaali mainiit vienkaarshi pietruukst motivaacijas.
dziivosim redzeesim.