shodien esmu panjeemusi briivdienu, jo atgriezos pie senaizmirstas nodarbes, ko smalkaa vaardaa vareetu nosaukt par floristiku..
Ar miiljoto ceelaamies jau pirms pieciem, lai brauktu uz to vietu, kur var iepirkt pukjes un citu materiaalu; piepirku pilnu bagazhnieku. Tagad istaba pilna ar pukjeem un pamazaam razhojas visaadi smukumi, ar kuriem piegaazt pilnu veikalu uz 1.septembri..
Shausmiigi sen nebiju ar ziediem darbojusies, man liekas, ka kopsh pavasara, iespeejams, kopsh tautas sveetkiem 8.martaa. Visu sho laiku nevareeju piespiesties, likaas, ka galiigi negribas. Un shoriit bija pat mazliet bail, vai man tas vispaar vairs padodas.. Bet izraadaas, ka taas iemanjas ir saglabaajushaas - gan rokaas, gan praataa..
Ja es maaceetu ielikt kaadu bildi, tad es to arii izdariitu, jo dazhs pušķis sanaak patieshaam labs.