jēga nekāda

« previous entry | next entry »
Jul. 13th, 2009 | 04:10 pm

Pamainīju savu vizuālo identitāti. Vakar vēlreiz noskatījos Prime Suspect: The Final Act. Skatījos līdz 3iem naktī, aizmigt nespēju un sapņi tādi tematiski un ar apziņu tverami. Šodien klanos, jo nenormāli nāk miegs. Iekšā kaut kas rosās, bet ārā nenāk. Ir iestājies zināms pohujs par darbā notiekošo. Līdz pilnai laimei pietrūkst taustāmu rezultātu citās jomās, kas patiesībā sniedz daudz lielāku gandarījumu, nekā darbavietā pavadītās stundas.

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {12}

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Jul. 13th, 2009 - 06:13 pm
Link

smth to see and die :)
mēs pat stundu autogrāfu gaidījām, bet beigās izrādījās, ka viņa ir izšmaukusi caur pazemes stāvvietu ar mašīnu :( pa to laiku gan mēs pavadījām mājās četrus citus aktierus no tās izrādes.
es ceru, ka šī nav pēdējā reize, kad viņa spēlēs uz skatuves. galvenais ir paspēt nopirkt biļetes, un tagad es zināšu, uz kura ceļa jāguļas, lai dabūtu autogrāfu :D

Reply | Parent | Thread

(no subject)

from: [info]blondulla
date: Jul. 13th, 2009 - 07:14 pm
Link

izklausās varen labs piedzīvojums! nekas, gan nākamreiz paveiksies :)

Reply | Parent

helvetica

(no subject)

from: [info]helvetica
date: Jul. 13th, 2009 - 09:11 pm
Link

smth tu sī end dai varētu but bijis arī Pīters O tūls, kad viņš savlaik Hamletā vai Makbetā vai Tēvocī Vaņā vai Otello vai Gaidot Godo vai Venēcijas tirgonī vai karalī Līrā u.c. spēlējās.
Sirds stājas saprotot, ka šo te es nu nekādi vairs neredzēšu. :_(((

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Jul. 13th, 2009 - 10:36 pm
Link

man vispār tā jocīgi palika pēc tā visa, kad es atbraucu mājās, pāršķirstīju H. Mirena grāmatu, pārcilāju filmas un noskatījos pāris intervijas. cik patiesībā destruktīva ir tāda dievināšana, kad tu pieķeries (ar sirdi un dvēseli) kādam cilvēkam, kas nekad tev 'nepiederēs', kas ir tik tālu, tik nesasniedzams. es nemāku tā, kā normāli cilvēki, skatīties un priecāties. es skatos un mīlu.
bet tad es aizdomājos, cik tas viss ir gaistošs un pārejošs; ka cilvēki ir mirstīgi un šāda kaislība manā dzīvē - ko tā dod? veltas cerības un nepiepildītus sapņus. tiekšanos pēc kaut kā, kas nav sasniedzams. but you can't stop, because you don't want to. you just simply don't want to loose that hope, illusion that maybe, someday you will make it. but - to make what?
tā vietā man vajadzētu dzīvot šo dzīvi, kas man ir. domāt par vīriešiem, domāt par karjeru, par bērniem. bet es izvēlos to nedarīt ...

Reply | Parent | Thread

helvetica

(no subject)

from: [info]helvetica
date: Jul. 13th, 2009 - 10:43 pm
Link

Kā tur reiz viens teātra kritiķis tika teicis, ka ikkatram sevi cienošam vērtētājam ir nedaudz jāiemīlas aktieros, kas spēlē, lai patiešām spētu novērtēt. Un es tam pievienojos. Jo ļaudis, kad kaut ko dara un īpaši performatīvajās mākslās, ir ziedojuši laiku, enerģiju - zini,, kā ir ar darbiem, jo vairāk skaties, jo labāki/pazīstamāki tie šķiet - tāpēc skatīitājam, kas kaut ko redz vienu un visdrīzākais pēdējo reizi, tomēr ir jāspēj sasniegt to izpratnes līmeni, ko materiālā ir ielikuši režisors un aktieri vai mūziķi vai tml.
Es pati ik pa brīdim aizraujos ar kaut ko vienkaŗši slimīgi, tā ka jāraud un naktis paiet neguļot, meklējot visu un visus par un pa attiecīgo jūsmas objektu (autooru, faktu, fenomenu, valsti u.tml.) pilnīgi kā pusaudžu gados ar puišiem - iemīlies katrā pretimnācējā un vienmēr, protams, pa īstam un uz mūžiem. grūti tā

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Jul. 13th, 2009 - 11:05 pm
Link

tad Tu mani saproti :)
ir lietas, cilvēki, kaislības, kas ar laiku pāriet. bet ir tādas, kas paliek. un man ir prieks, ka man tas viss ir. es tiešām izbaudu tās sajūtas, un ceru, ka kaut kā tā enrģija aiziet tam cilvēkam atpakaļ. tikai man reizēm paliek bail, ka šīs ilūzijas ir vienīgais, kas man pieder. paliek bail no domas par īsto dzīvi, kuru varbūt nemaz neesmu redzējusi.

Reply | Parent | Thread

helvetica

(no subject)

from: [info]helvetica
date: Jul. 14th, 2009 - 12:33 am
Link

Nezinu, es tās vienkārši uzskatu par 'baudām'. Tipa, ir cilvēki, kas tresījas no vīnu un ēdienu pazīšanas, kurpju kolekcionēšanas u.tml., es baudījumu gūstu nevis no priekšmetiem, bet gan no procesiem. Tipa, iztēles, izjūtu, emociju stimulēšanas, nevis deguna, kunģa, ādas un ķermeņa...

Reply | Parent