(no subject)
Jul. 13th, 2009 | 10:36 pm
From:: pata
man vispār tā jocīgi palika pēc tā visa, kad es atbraucu mājās, pāršķirstīju H. Mirena grāmatu, pārcilāju filmas un noskatījos pāris intervijas. cik patiesībā destruktīva ir tāda dievināšana, kad tu pieķeries (ar sirdi un dvēseli) kādam cilvēkam, kas nekad tev 'nepiederēs', kas ir tik tālu, tik nesasniedzams. es nemāku tā, kā normāli cilvēki, skatīties un priecāties. es skatos un mīlu.
bet tad es aizdomājos, cik tas viss ir gaistošs un pārejošs; ka cilvēki ir mirstīgi un šāda kaislība manā dzīvē - ko tā dod? veltas cerības un nepiepildītus sapņus. tiekšanos pēc kaut kā, kas nav sasniedzams. but you can't stop, because you don't want to. you just simply don't want to loose that hope, illusion that maybe, someday you will make it. but - to make what?
tā vietā man vajadzētu dzīvot šo dzīvi, kas man ir. domāt par vīriešiem, domāt par karjeru, par bērniem. bet es izvēlos to nedarīt ...
bet tad es aizdomājos, cik tas viss ir gaistošs un pārejošs; ka cilvēki ir mirstīgi un šāda kaislība manā dzīvē - ko tā dod? veltas cerības un nepiepildītus sapņus. tiekšanos pēc kaut kā, kas nav sasniedzams. but you can't stop, because you don't want to. you just simply don't want to loose that hope, illusion that maybe, someday you will make it. but - to make what?
tā vietā man vajadzētu dzīvot šo dzīvi, kas man ir. domāt par vīriešiem, domāt par karjeru, par bērniem. bet es izvēlos to nedarīt ...