Cibas kontekstā viens no mulsinošākajiem aspektiem ir atklātības līmenis šauros griezumos - mani vienmēr pārsteidz tas, par ko jūs (mēs) esat gatavi runāt un stāstīt vissīkākajās detaļās, bet par ko tajā pašā laikā nerunājat vispār un klusējat. Es to pieņemu kā specifisku šī medija īpatnību, jo citur ir savādāk - sākot no influenceru samākslotajām ikdienām, mākslas vārdā izrādītajām privātuma tiešraidēm un beidzot ar pavisam un galīgi personiskām dienasgrāmatām, kas tā vai citādi nonāk pie lasītāja (lielisks piemērs ir Ludviga Vitgeinšteina šifrētā kodu valodā rakstītās piezīmes 1. pasaules kara ierakumos, kur viņš piefiksē, cik reiz ir masturbējis), bet Cibā ir lietas, par kurām ir nepieciešamība runāt tā, kā tu nekur citur nerunātu, bet tomēr paliek lietas, kas netiek izstāstītas. Viena no tādām lietām, ir atzīšanās vājumos - nevis vājībās, bet tieši tajā, kas var kalpot par iemeslu ievainojamībai. Man šķiet, ka to nosaka neapzināta vēlme "tik vaļā" no kaut kā (biežāk to izmanto sievietes, lai gan Cibā es nemēdzu piefiksēt, kāda dzimuma pārstāvis ir tas, kurš raksta) - uzrakstīt šeit par to, kā (ļoti detalizēti) slimo bērni, kavējas mēnešreizes, nomoka psihiskas problēmas, kāds nodarījis pāri, pasaule un konkrēti kaimiņi ir maitas, taču ļoti reti nākas lasīt par tikpat intīmām un slēpjamām lietām, kas ir potenciāli "pozitīvas", piemēram, ir tik maz ierakstu par iemīlēšanos un tām neskaidrajām, trauslajām sajūtām, kas taču arī mūs padara par būtnēm ar novilktu ādu. Vai kaut ko citu.

Es jums varētu izstāstīt kaut ko ( ... tālāk ... )

Vienā sapulcē izskanēja apmēram tāda frāze: "Šādi uzņēmumi Latvijā ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, un mūsu uzņēmums ir pats lielākais pirksts."

Izmetu Zsv egli

Latvijas radio: "Iespējas palīdzēt Ukrainai šobrīd patiešām ir daudzas un dažādas. Un katrs var izvēlēties sev saistošāko."

Tas brīdis, kad klasiskās mūzikas koncerta starpbrīdī blakussēdētāja pēkšņi pagriežas un saka: “Man patīk jūsu dzeja.” Un pēc pavisam īsas pauzes piebilst: “Mēs ar vīru reizēm lasām pirms gulētiešanas.”

Gandrīz katru dienu apraudos. Pie
manas mājas ir dzīvnieku fizioterapijas centrs, pilns pagalms pacientu. Reizēm skaļi kauc.

Kafenē vēroju cilvēkus kā slīdošas bildes.
Divas krievienes lielās, ko kupiļi. Džemperis un zābaki ar zelta spīguļiem, gribas pateikt, ka neglīti, bet tad atcerējos, ka man ir "zelta" matu sprādze.
Vispār riebjas dzirdēt krievu valodu.

Tikko redzëju, ka Gaiļezerā ir laivu stacija, un nopriecājos, vienīgi pārāk mazs ezers, kur ta' airēsies.

par 4. līnijām:

"We don’t really do neutrality, the other side of our kindness is that we can be extremely mean."

hei, nē, ar Ukrainas atbalstīšanu nepietiek, lai sevi uzskatītu par politisko pienākumu izpildījušiem.

Vakar 1.x biju jaunajā Depo uz vecajiem DzP.
Nevaru saprast.
Nav vairs mitro sienu smaržas.
2025. tik bieži biju uz DzP koncertiem, ka šoreiz nemaz īsti nekārojās iet,
bet bija patīkami, jo apdeiti ar jaunām skaņām.
Depo bišķi sterils.

Saskaņā ar preces neatbilstību regulai Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 63. punkta 7. apakšpunkta prasībām, SIA "Jānis Roze" atsauc preci LAIMES PAKAVIŅI

galdā brainrot dzēriens ar rabarberu garšu

Aizturēts bijušais princis

Kāds ir lētākais veids, kā piekārt pie tapetēm aplīmētas betona-cementa sienas padsmit ne pārāk smagas gleznas, neurbjot tur lērumu caurumu?
Trose, sliede? Kur, par cik?

Pārdodu 2 biļetes uz Hospitāļu ielu Liepājā 27.02. pl 21:00. Var gan pa vienai, gan abas kopā. 30 eur katra. nekastaads at gmail

¡Feliz jueves!

no operas libreta: Pēc senas ierašas Turidu apskauj Alfio un iekož viņam ausī.