Dāmas un kungi, esmu Jums parādā visus Vecgada Vakara Masu Ierakstus, no kuriem uzrakstīšu tikai pagājušā gada Topu. Bet par to ievērojami vēlāk, jo tagad ir aktuālākas ziņas: vakardien sāka rādīt seriālu "Caprica" (pilots jau ir laukā mēnešiem, bet vakardien bija TV pirmizrāde). HBO noziedzīgās pasaules seriāli ir viens no Pastkaršu seriālu pasaules labajiem brīžiem. SciFi / SyFy ar savu "Battlestar Galactica" ir cits.
Paši autori saka, ka nebūs vairāk gratuitous space battles, būs ģimenes, emocijas, politika, bizness, noziegumi, būs zinātniskās fantastikas "Dallasa".
Un, jā, vīlos "Babylon 5" pirmajā sērijā, bet nevīlos "Farscape". Pēc BSG visus "space fugitives" sižetus ir skatīties mazliet naivi, bet ne par to šis stāsts. Šis stāsts ir par to, ka zinātniskā fantastika ir apburošs mākslas / izklaides žanrs (bet par to jau neviens nekad nav šaubījies).

Katru reizi, kad kāds friend-listē sāk flirtēt ar linča tiesām kā taisnīguma iemiesojumu, gribu sev izveidot SC draugu sadaļu: "Ikdienā lasāmi, bet, pastkartes, atceries, ka aiz ārienes slēpjas asinskāri un aprobežoti ļautiņi." Par laimi, neko vairāk tādos brīžos negribu.
Oh, komentāros vairākkārt iesaka nelinčot, jo linčošana nesagādā sāpes.

Kā jau rakstīju, šis ieraksts būs par zinātnisko fantastiku un mazliet par "Oņeginu".
( ... tālāk ... )

Ja kāds vēl šaubās, vai rīt apmeklēt baletu "Oņegins", un uzticas maniem baletspriedumiem, beidziet šaubīties, ejiet. Iegūsiet proper Eifmana kicks, iespējams, ka lielākus nekā no "Annas Kareņinas". Un, jā, fonogramma ir laba, arī diezgan pamatīgais mūzikliskums netraucē. Vienīgi ir smieklīgi, kad sāk spēlēt 90o krievu power-ballads.
Parītdien mazliet vairāk par to, kā arī ievērojami vairāk par zinātnisko fantastiku.

Ir ļoti daudz filmu, ko visi ir redzējuši no A līdz Z, bet es neesmu vispār vai esmu tikai fragmentāri. Piemēri iekļauj gan Hičkoka "Rear Window" un "Vertigo", gan Kubrika "Eyes Wide Shut", gan "Cepli", gan "Likteņa Ironija jeb Vieglu Garu" utt. utjpr.

( Bet ko es skatīšos šovakar? )

Reiz es klab.lv lietotājai jim teicu, ka izstādes neapmeklēju. Šoceturtdien es padarīju sevi par meli un aizgāju uz izstāžu zāli "Arsenāls", kur:
a) izdzēru bundžiņu "Sprite";
b) uzzināju, ka uz Elizabetes ielas ir Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs;
c) apskatīju izstādi "Mākslinieks. Portrets. Pašportrets" - diezgan piemīlīgi, bet bez pretenzijām uz objektivitāti, jo man portreti vienmēr ir patikuši mazliet vairāk; diezgan izglītojoša pieredze LV mākslas analfabētiem, jo var paskatīties, ko, kā, kad un kas ir gleznojis, kurš ar kuru draudzējušies utt.;
d) apskatīju Anša Butnora izstādi "Brīvbrīdis". Kamēr, no augstā kāpiena nogurušās kājas atpūtinādams, īpaši laiski staigāju gar diezgan garlaicīgajām bildītēm ("Maratonists", šķiet, bija diezgan labs, pārējie garlaicīgi-īgi-īgi), pie augšstāva uzraudzes atnāca paziņa / draugs / mīļotais vīrietis, kas smējās: "Tev nu gan daudz klientu. Jūs te divi vien? (acīmredzami uzskatīdams mani par muzeja darbinieku)" Es, nevēlēdamies iejaukties sarunā, pasmaidīju, uzskatīdams par pašsaprotamu, ka meitene izstāstīs savam viesim visu kā ir. Lieki. Kad gados jaunā muzeja uzraudze kaut kad kaut kur aizgāja, muzeja patrons raitā solī devās dziļāk izstāžu zālē, kur konfrontēja mani ar pusretorisku jautājumu (dialogs ļoti aptuvens, daudz kas var būt piedomāts):
"Šīs te arī kaut ko maksā?"
"Nu, esmu diezgan pārliecināts, ka kaut ko jau noteikti maksā gan."
"Jā. Mhm. Es gan nezinu, vai es kaut ko tādu gribētu pirkt. Jums patīk?"
"Ehh, nav gluži tā, ka ļoti patiktu, bet dažas ir diezgan izdevušās."
/pie gleznas "Mana klase" (laikam)/
"Nē, es tomēr nesaprotu, kas šeit īsti ir. Piemēram, ko jūs šeit saprotat?"
/glezna ir kaut kas līdzīgs klases bildei uz neapgleznota audekla fona, kur visi ķermeņi saplūst lielā zilas krāsas traipā, paliek tikai sejas/
"Šajā te? Nu, mākslinieks noteikti ir gribējis kaut ko pateikt. Šī ir viņa klase, ja? Nu, viņš varbūt atceras klasi, es atvainojos, šis būs ļoti pretenciozi, nu, viņš atceras sejas, atceras indivīdus, bet tomēr visi ir bijuši tāds liels bars, nu, klasē individualitāte bijusi ļoti ierobežota. Nu, māksliniekam tas nepatīk."
"Ā, viņš aizkrāso tos ķermeņus, ja?" /šeit sarunas biedrs sāk ar kaut kādu bukletu glāstīt mākslas darbu, es neaizrādu/ "Nu, un sejās viņš parāda visu, kas nepatīk. Re, šitais tāds resns, bet šitas - pavisam tievs. Viņš mēģina parādīt, kas viņam patīk un nepatīk, ja?"
"Iespējams. Protams, mēs te varam runāt, bet patiesībā varētu būt, ka viņš vienkārši paņem to zilo krāsu un aizkrāso visu, jo viņam prātā, ka tas labi izskatās."
/garāka pauze/ "Nu, tagad ir mazliet citādāk skatīties. Jūs pats arī esat mākslinieks?"
"Nē."
"Jūs vienkārši šeit strādājat?"
"Diemžēl pat nestrādāju."
"Ā, ļoti atvainojos."
"Nekas, nekas. Vienmēr laipni."
/pauze/ "Bet Jūs šurp bieži nākat?"
"Ne pārāk bieži."
"Pirmo reizi?"
"Arī pirmo reizi ne, ik pa laikam tomēr sanāk."
"Ā. Un cik tad šeit vispār maksā biļete?"
"Nu, studentiem - 1.50, nestudentiem - 2.50. Bet, jā, lejā arī ir..."
"Lejā ir īstā manta, ja?"
"Jā."
Tad, kad man liekas, ka dzirdu uzraudzes soļus, atvados no jaunieša un dodos lejā, sociāli neērts un iepriecināts. Man patīk šādas lietas.
Un, jā, šodien trolejbusā man blakus sieviete lasīja "Manu cīņu", sākot ar izdevēja priekšvārdu. Cerēju, ka nacionālradikāle, bet pārāk ļoti izskatījās pēc vēstures skolotājas.

Un, jā, apskata otrā daļa. Ļoti īsa, jo, noklausījies pirmās četras lekcijas, izvēlējos pamest konferenci, lai dotos pusdienās, bet vēlāk skatītos Battlestar Galactica. Jo, ja nekļūdos, ne Narkevičs, ne Kačans uzstāties negrasījās, bet par Krisa Sinhas valodas teoriju es visu, kas man varētu noderēt, dzirdēju no Krisa Sinhas un Šķiltera vakardien. TĀTAD.

Raivis Bičevskis - Šellinga dabas filosofija. Kvalitatīva filosofijas vēstures lekcija par Šellinga agrīno dabas filosofiju. Ieradies lekciju zālē, par titulfilosofu nezināju neko, tagad zinu mazliet. Tātad - lekcija veiksmīga, lai gan aizraušanās ar speciālistterminiem svētku konferencēs man nekad nav patikusi. Estētiski ontoloģiskais neoplatonisms (sic!). Shēmas, citāti, ilustrācijas - ļoti pieklājīga datorvizualizācija, kas kulminē dramatiskā Šellinga sejas pietuvinājumā. Galvenie ieguvumi: aptuvenas zināšanas.
Ieva Kolmane - Literatūras bioloģija un meli. Ir runātāji, kas var būt patīkami bez acu kontakta ar publiku, lasot no lapiņas. Priekšlasījums sajūtu ziņā līdzinās kaut kādam Rīgas Laika komentāram, kas mazliet pastāsta par Nīči, pamētājas ar intelektuāli piesātinātām atsaucēm uz mākslas darbiem. Patīkami klausīties, bet iedomāties, ka kādam šī lekcija izraisījusi dziļas pārdomas, grūti iedomāties. Galvenais ieguvums: apziņa, ka mētāšanās ar atsaucēm (ja to dara smalki) no malas izskatās labi. Atziņa, ka "literatūra ir meli" nav gluži patiesība, jo pārāk absurda literatūra nekad negūs mass appeal -> evolucionārpsiholoģijas hipotēze par literatūru / kino / mākslu kā mēdiju, lai indivīds iegūtu pieredzi, netiek apgāzta.
Māra Rubene - Kants un Darvins. Epiģenēzes jēdziens. Ja es studētu filosofos, es gribētu mācīties pie šīs sievietes. Mazliet runā par ticības - prāta jautājumiem, pirmo reizi konferencē izvirza priekšplānā "int. design" problēmu. Teleoloģijas jautājumi - tieši par šādām lietām, manuprāt, bija jābūt konferencei, nevis Krisa Sinhas valodas teoriju. Galvenie ieguvumi: jautājumu daļā pārliecinos, ka profesors Artūrs Mauriņš ir kruts. Mazliet skaidrāk sāku apzināties to, ka vārds "progress" ir nekorekts. "Izmaiņas" ir labāk.
Elga Freiberga - Darvina idejas un 19. gs. franču pozitīvisms. Ideju vēstures lekcija, kurā nesaskatu pārāk lielu vērtību, ja neskaita politnekorektus citātus, kas zālē klātesošajiem liek smaidīt to smaidu, ko smaidām, kad kāda cita bērns mums pajautā kaut ko nekorektu. Vecāku klātbūtnē. Lekciju glābj Mauriņš jautājumu fāzē atgādinot visiem galveno ieguvumu: atziņu, ka jāpadomā divreiz, iesaistot Darvinu, retorikā par vērtībām, ētiku, estētiku, anything. Galu galā, neviens nav teicis: "Ņūtonam ir taisnība, gravitācija ir vērā ņemams process. Tātad - tas ir labi. Tātad - visu iespējamo JĀMET ZEMĒ."

Viss.

Protams, man vispirms būtu pieklājības pēc jāieraksta, ka šonakt aiz dusmām raudāju spilvenā un žņaudzīju dūres, bet, nē, nekā tamlīdzīga. Toties bija kafeīna kicks no pārāk daudz melnās tējas. TOTIES.

Šodien bija konferences "Dzīve, Dzīvība, Evolūcija" pirmā diena. Protams, ņemot vērā, ka plānoju savu BA disertāciju rakstīt par lietām, kas pamatīgi iesaista evolucionārpsiholoģiju un tamlīdzīgus niekus, šo pasākumu apmeklēju, apskatot cienījamos referentus no Krisa Sinhas līdz Gitai Krieviņai (un, ja skaita ne tikai lasījumu veicējus, līdz Cālītim (un, ja ieskaita atvadu vārdus, Svecem)). Tagad revju.
Kriss Sinha - Language as a biocultural niche and its grounding of cultural evolution. Varbūt mazliet pārāk tehnisks priekšlasījums cilvēkiem, kas nestudē kultūras lietas / valodas teoriju / bioloģiju, bet tas ir piedodami - Kriss Sinha runā pietiekami vienkārši, lai vainu par to, ka līdz galam nesaproti tehnisko materiālu, noveltu uz saviem laja pleciem. Galvenie ieguvumi: aptuvena nojauta par fenogenotipa konceptu; cilvēka ietekmes uz vidi (kas ietekmēs citus cilvēkus) atgriešana priekšplānā, nosaucot to par cilvēka biokulturālo nišu. Ļoti labi.
Tims Līvenss - Changing conceptions of natural selection from Darwin to now. Yeah. Labākā ideju vēstures runa konferencē, kurā Līvenss (Cantab) bash-o Dokinsu (Oxon) un bīstamo tēzi, kas uzpūš Darvina nozīmi. Entertainment of the geeky acedemic kind ensues. Galvenie ieguvumi: Darvina kā idejas galvenā virzītāja, nevis izgudrotāja lomas nostiprināšana.
Artis Svece - Evolūcija un nāve. Svece ir charming (kā vienmēr) un runā par redukcionismu (uzdod muļķīgāko retorisko jautājumu konferencē: "Vai redukcionismu ir iespējams uzlūkot nopietni?" Phe.). Nāvi nepiemin. Galvenie ieguvumi: Nostiprinu pārliecību, ka redukcionisms ir the way to go. Starpbrīdī noskaidroju galvenos iebildumus pret šo pozīciju. Tagad jādomā.
Jurģis Šķilters - Sintakses ģenēze. Dramatiskākais (haotiski) runātājs konferencē, kas staigā, staigā, staigā, nēsā savu podestu sev līdzi, sit pa to, pastāsta par valodas teorijām (Skinners, Čomskis, Sinha un ko, kaut kādu kombinētāju brigāde), tad sāk rādīt pustūkstoti slaidu ar valodas formulām un (laika trūkuma dēļ) kļūst vēl haotiskāks. Bet viņš brīdināja par tām formulām, nu, ka tās garlaikos nespeciālistus. Ļoti pareizi. Bet, jā, lekcija, kas liek skatīties pulkstenī. Bieži. Galvenie ieguvumi: īss apskats (un īsa izpratne) par galvenajām valodas teorijām. Sintakses ģenēze, ja?
Andrejs Balodis - Vitālisma bioloģija un evolucionisms. Oh, my-my-my. No tiem runātājiem, kas runā klusi, monotoni, bez acu kontakta ar publiku. Un runā par vēsturi. Par obscure vēsturi. Un, ja jautājums ieliek viņa tematu mazliet (godīgi, pavisam mazliet) plašākā kontekstā, viņš apgalvo, ka nav kompetents atbildēt. Uz citiem jautājumiem atbild, atkārtojot lietas no teksta. Šausmīgi, šausmīgi, šausmīgi. Galvenie ieguvumi: vitālisma coup de grâce bija klasiskais pētījums par jūras ežiem.
UNESCO un LU Bioloģijas studentu biedrības eseju konkursa uzvarētājs Kristaps Ozoliņš. Puika ar otro skaistāko seju Rīgā (aiz Kārļa Dagiļa), kas salauž visiem sirdis ar puslīdz pieklājīgu eseju par dabas-kultūras robežām... Vai es tikko teicu, ka salauž ar eseju? Ā, es gribēju teikt, ka salauž sirdis ar PILNĪGI ATBILSTOŠĀ VIETĀ CITĒTU DOSTOJEVSKI (Brāļi Karamazovi), ATBILDOT UZ JAUTĀJUMIEM. Salauž un saberž putekļos. Galvenie ieguvumi: Skaudība, skaudība, skaudība. Pastiprinātas šaubas, ka determinisms could be the way to go. Atkal jau jādomā.
Edgars Bajaruns - 'Sugu izcelšanās' latviskais lasījums. Edgars Bajaruns skatās, kur latviešu presē / vēstulēs / literatūrā parādās Darvina ideja. Barona 'Origin of the Species' review, komentāri par to, karikatūras, pirmie un otrie tulkojumi, komunisma gars. Pilnīgi nelietderīgs, bet tajā pašā laikā ļoti izklaidējošs stāstījums par mazas nācijas satikšanos ar lielu grāmatu. Galvenie ieguvumi: patīkamas sajūtas. Pārliecība, ka Barons bija KRUTS DŽEKS.
Gita Krieviņa - Homoseksualitāte – Darvina dabiskās izlases teorijas paradokss. Lieliski populārzinātnisks stāstījums par kin selection un šo te. Nekas pārāk jauns, bet entertainin' goodness. Galvenie ieguvumi: hipotēze par sieviešu homoseksuālismu kā ģenētiski nedeterminētu. Must investigate.
Diskusija „Cilvēka evolūcija: daba un kultūra”, diskusijā piedalās muzikologs Mārtiņš Boiko, teologs Juris Cālītis, filosofe Elga Freiberga, antropologs Klāvs Sedlenieks, bioloģe Nataļja Škute, žurnāla „Ilustrētā Zinātne” galvenais redaktors Vents Zvaigzne. Diskusiju vada Artis Svece. Galvenie ieguvumi: atziņa, ka Cālītis ir kruts, bet tomēr teologs. Atziņa, ka Vents Zvaigzne ir kruts un pašironisks. Atgādinājums par evolucionārpsiholoģijas nezinātnisko raksturu, nu, līdzīgi kā Freida psihoanalīzei. Un secinājums, ka lielākā daļa no diskusijas bija bloody useless. Kas ir cilvēks? Kur sākas valoda? Kas šķir dabu un kultūru? Well, fuck this, "cilvēks", "valoda", "daba", "kultūra", "suga", "patoloģija" - visi šie ir neprātīgi neprecīzi (un arbitrāri) man-made jēdzieni ar mērķi atvieglināt dzīvi. Un tagad tos jēdzienus neviens negrib aiztikt, sāk "cilvēks" uzskatīt par kaut ko vairāk par vārdu. Un tik definē, definē, definē. Enciklopēdisti atradušies. Lai būtu perfekta, unambiguous filosofija, katrai individuālajai lietai vajadzētu savu vārdu. Deal with that.
Tas pats attiecas uz zinātņu savstarpējiem nodalījumiem. Tie ir ērtības labad, t.i., ja tie traucē, tos var atmest.

Yeah, rīt ziņošu atkal.

Pēc maitas nesenā ieraksta sapratu, ka pēdējo dienu kultūrdzīvē kaut kā pietrūkst. Piedāvāju diezgan patīkamas filmas treileri.

The most merciful thing in the world, I think, is the inability of the human mind to correlate all its contents. We live on a placid island of ignorance in the midst of black seas of infinity, and it was not meant that we should voyage far. The sciences, each straining in its own direction, have hitherto harmed us little; but some day the piecing together of dissociated knowledge will open up such terrifying vistas of reality, and of our frightful position therein, that we shall either go mad from the revelation or flee from the light into the peace and safety of a new dark age.

Francis Wayland Thurston