Pārtraucu klusumu ar kurnēšanu par masu medijiem. (Vēlos brīdināt: šajā rakstā var būt pārspīlējumi.)
Kad pamazām radās žurnāls "Ir", man bija cerības, naivas cerības, ka tas pildīs liberāla Latvijas 'Economist' funkcijas. Šīs te cerības, protams, sagrāva žurnāla pirmais numurs, kas bija 'Sestdiena' ar kvalitātes pieskaņu, bet 'Sestdiena', ne 'Economist'. Pirmā žurnāla lapās bija arī atvainošanās / paskaidrojumi, kāpēc liberāls Latvijas 'Economist' nestrādātu, tādēļ aizmirsu. Miers.
Bet tagad vēlme kurnēt un vēlēties ko labāku parādās atkal. Kaut ko labāku par Latviju pasaulē. Kaut vai tāpēc, ka tas pats žurnāls 'Ir' ar savu samērā eleganto interneta paplašinājumu izvairās no starptautiskajām attiecībām kā no mēra slimnieka.
Pirmdien (31. maijā) Izraēlas bruņotie spēki ieņēma grupas 'Free Gaza' kuģi, kas mēģināja cauri Izraēlas noteiktajai blokādei piegādāt humanitāro palīdzību Gazas joslai. Šajā operācijā gāja bojā vismaz desmit civiliedzīvotāji (četri no tiem - Turcijas pilsoņi; vairāki ir ievianoti). Šo notikumu dēļ Turcija atsauca savu sūtni, Nikaragva uz laiku sarāva diplomātiskās saites ar Izraēlu, ANO Drošības padome ārkārtas sēdē nosodīja šo notikumu un pieprasīja lietas padziļinātu izmeklēšanu.
Es negribu interpretēt notikumus vai nostāties pusēs, bet nevaru noliegt arī to, ka pēdējo dienu pavērsieni ir ārkārtīgi interesanti. Izraēlas salīdzinoši agresīvās reakcijas uz jebkura veida provokācijām ir cieši saistītas ar ASV atbalstu; tomēr arī Turcija (kas ir paziņojusi, ka humanitārās palīdzības kuģi dosies uz blokādi vēlreiz; šoreiz - Turcijas flotes pavadībā) ir ASV brīnišķīga sabiedrotā operācijām Tuvajos Austrumos. Plus, šajos vienādojumos ir jāpiemin arī Ēģipte, Grieķija, ES, Hamas, PA un pustūkstotis citu aktieru.
Žurnāla "Ir" pirmā jūnija internetpielikumā par šiem notikumiem nav ne vārda. Tur ir vārdi par Rasmusenu, par dzejnieka nāvi (no starptautiskajām ziņām). Tur ir vārdi par iekšlietām, tai skaitā par to, ka rosina izķert Rīgas centra bebrus. Mind you, atslēgvārdi ir "rosina" un "Rīgas centra". Mind you (2), rakstam par bebriem ir redakcijas komentārs, kas trūkst pārējiem rakstiem.
Neuztraucieties, es saprotu, ka arī interneta resursi ir ierobežoti; ka masu mediji ir masu mediji tāpēc, ka šķiro informāciju un izvēlas prioritātes. Bet tas, kas ar starptautiskajām ziņām notiek Latvijā, ir tik ļoti haotisks un neizprotams process, ka par to kurnēt gribētos.
Lielākā daļa ārvalstu ziņu, kas nav tieši saistītas ar Latviju vai Krieviju, neparādās uz Latvijas ziņu portālu skatuves; avīzēs tiem lielākoties veltīta pusotra lapa or so. Bet, dārgie... BEBRI, nevis traģēdija un krīze!?
Jā, ar bebriem ikdienas pilsonis Lasītājs var izdarīt daudz vairāk, nekā ar Turcijas sūtni, tomēr gribu arī atgādināt, ka, lasot tikai par bebriem, pilsonis Lasītājs visu mūžu domās tikai par tiem un, Izraēlu un Turciju pamanījis, saķers galvu, vaimanādams: "Ko nu mēs, mēs pat ar saviem bebriem netiekam galā!" Un, piegājis pie Rīgas kanāla, nopūtīsies, ka neko nav izdarījis savas nācijas mentalitātes dēļ.
Phe.

Skatīt iepriekšējo ierakstu.
Pievienot piezīmi sev un pasaulei, ka Havela luga 'Unveiling (Vernisáž)' ir viens no spēcīgākajiem pretsistēmas darbiem, ko esmu lasījis.

Reiz LJ lietotājs kants uzrakstīja, ka man patīk lasīt grāmatas. Apmēram tad bija pienākusi mana panīkuma kulminācija, un neko prātīgu nebiju lasījis ļoti, ļoti ilgu laiku. Varbūt pat pusgadu or so. Tagad es esmu atsācis lasīt regulāri un esmu guvis divus īpaši spilgtus reading kicks.

Pirmais īpaši sajūsminošais lasāmgabals bija Frīdriha A. fon Hajeka "Road to Serfdom". Tik ļoti spēcīgu patiku, lasot akadēmisko literatūru, nebiju jutis pēc savu politikas studiju pašā sākumā apgūtās Milla "On Liberty" (esp. šī darba otrās nodaļas) un mazliet vēlāk - Roberta Koksa raksta "Social Forces, States and World Orders" (neo-Gramšiānisms starptautiskajās attiecībās? jā, lūdzu!).
Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk biju sevī nostiprinājis to, ko varētu nosaukt par 'kreisajiem ideāliem'. Protams, par šo ideālu ienešanu pasaulē man nebija un joprojām nav pārāk lielas skaidrības, tomēr ideāli joprojām paliek. Hajeka kungs savā darbā apgalvo, ka jebkura šo ideālu tuvināšana praksei novestu pie ļauna, ļauna totalitārisma. Apgalvo haotiski. Apgalvo nodaļu pa nodaļai: nodaļā X autors atstāj neatbildētus jautājumus un balsta savus izteikumus uz apšaubāmām premisām; nodaļa X+1 nodarbojas uz šo jautājumu atbildēšanu un premisu nostiprināšanu, atstājot neatbildētus jautājumus un balstoties uz apšaubāmām premisām. Pie tam, pa vidu visam socialism bashing, Hajeks ļauj saglabāt sajūtu, ka tu un viņš - Jūs runājat par vienu un to pašu, tikai viņš atsakās atzīt, ka tieši tāds ļaunais, ļaunais totalitārisms tieši tādā veidā, kā viņš to apraksta, izriet tieši no kapitālistiskās sistēmas.
Šo darbu izlasīju, mazliet noliku malā, lai drīz pārlasītu vēlreiz. Tad arī runāsim par konkrētām kļūdām un interpretācijām. Bet, jā, šis darbs ir interesants. Interesants kā atjautības uzdevums: izsekot samērā haotiskajai domai, uzbūvēt savā galvā argumentu tīklu un saprast, cik daudz no šī tīkla ir pielietojams kapitālisma kritikā, bet cik no tā ir patiesība (cik slikts sociālisms ir patiesībā).

Otrais darbs, kas radīja līdzīgu prieku, bija Vāclava Havela lugas 'The Memorandum' un 'The Increased Difficulty of Concentration'. Man vispār patīk lugas kā literatūras forma. Tās lielākotie ir paredzētas uzvešanai, tāpēc eksistē garuma ierobežojumi. Pie tam atbalstāmi garuma ierobežojumi, nevis radiopasaules 3:30. Garuma ierobežojumi, kas, sākot lasīt lugu, liek apzināties, ka arī pabeigsi to vienā lasīšanas reizē. Nav no manas (lasītāja) puses ierosināta saraustītība, nedz arī no autora puses man uzspiestas nodaļas. Lugas un īsstāsti ir ārkārtīgi patīkami savā pabeigtībā, savā pilnībā.
Pēc Daņilo Kiša 'Kapenes Borisam Davidovičam' izlasīšanas nolēmu, ka man un manam sociālajam lokam jāpievēršas A-Eiropas un Krievijas svaigākajai daiļradei, uzdāvināju kolēģim paša nelasīto Solņežicinu, bet pats aizņēmos Havela lugu krājumu. Esmu ārkārtīgi apmierināts. Protams, smiešanās par birokrātiju nav vissarežģītākā lieta pasaulē. Veidlapu vicious, vicious cycles ir anekdošu pasaulē dzīvojuši kopš anekdošu pasaulē dzīvoju es ("Lai saņemtu veidlapu 22B, jāiesniedz apstiprināta pases kopija. Lai apstiprinātu pases kopiju, jāiesniedz veidlapa 22B."). Tomēr lasītajās Havela lugās (īpaši patīk 'Memorands' un 'Pastiprinātas koncentrēšanās grūtības') galvenais, manuprāt, nav paradoksi un absurds. Galvenais tajās ir brīnišķīgs naivums un cilvēku uzvedība. Ierēdņi, kas saskumst (tieši šis vārds apraksta ierēdņu noskaņojuma maiņu visprecīzāk), kas saskaišas par niekiem, kas aizraujas ar skaļu un saukļpilnu retoriku. Ierēdņi, kas uzvedas muļķīgi, bet tajā pašā laikā viņiem var piedot, ir sajūta, ka viņi rīkojas tā tikai apstākļu spiesti. Varētu vilkt līdzības ar Gogoļa varoņiem. Tā lūk.

Vēl jāuzraksta teksti, bet rīt jāturpina domāt par izglītību Latvijā.

Šobrīd mani ļoti interesē, ko Leimaņa vārdā nosauktā reformu kustība (kurai cenšos sekot līdz un asistēt), sagatavos uz septīto maiju. Jo šodien tika apzināts viens no lielākajiem riskiem - pierādījumu / kontra-pierādījumu meklēšana un sarindošana mūsu (nekompetentu un objektīvu spriedumu pieņemt nespējīgu cilvēku) priekšā, garlaicīgā un ētikas komisijas spriedumu neietekmējošā veidā.
Kad neesmu haotisks savos izteikumos, mīlu formalitāti. Akadēmiskas esejas, lietišķi e-pasti. Jo formalitāte piespiež ieviest kaut kādu noteiktu struktūru vārdos un domā. Un es nevaru sagaidīt, kad LU VFF reformisti (mēs / viņi) ķersies pie oficiālajiem iesniegumu / pieteikumu / pētījumu ceļiem.

Un vēl atvainojos visiem lasītājiem, ka dažādu lietu atspoguļojumi ir mazliet mazāk žurnālistiski objektīvi, mazliet vairāk - emocionāli lādēti. Kur tad lai kurn, ja ne internetā.

Vakardien, runājot ar vienu no LU VFF pasniedzējiem par potenciālo situācijas attīstību augstākās izglītības vidē, saņēmu informāciju, ka šodien fakultātē notiek diskusija "Notikumi ap filosofiju: Atbildes un dialoga rosinājumi". Setliste vienkārša: Maija Vēja (maģistratūra jeb 'studenti par filosofiju'), Kūles kundze, Kūļa kungs, Šuvajevs, tad Freiberga par studentu līdzdalību, visbeidzot Rubene un Bičevskis par to, kā visu risināt. Protams, pasākums mazliet ieilga, savas runas sakot arī prorektoram X un akad. departamenta (?) pārstāvim Y.

Vējas jaunkundzes runa bez taisnošanās par to, ka viņa nav Kūles ieliktene / FSI mafijas pārstāve, pārsvarā pieskārās Leimaņa kustības aktivitātēm, kas nebūtu raksturojamas kā diskusija un traucē darbu gan studentiem, gan pasniedzējiem. Neitrālajam moderatoram Svecem, piemēram, jāatbild uz jautājumiem par studiju kvalitāti tik daudz, ka tas sāk traucēt viņa doktora darba radīšanai. Retorisks jautājums, kas palika neizskanējis, visiem sadodoties rokās un vienojoties, ka mediju uzmanība ir pamatīgs traucēklis, ir šāds: vai šāds pamatarguments neizslēdz jebkādu studiju kritiku? Neko citu, ko es uzskatītu par ievērības cienīgu, Vējas jaunkundze, atklājot pasākumu, nepiemin.
Kūles kundze rādīja slide show magick, desmit minūtesuz ekrāna vienu pēc otra projicējot bibliogrāfiskas atsauces uz FSI radītajiem pētījumiem (ar mērķi pierādīt, ka FSI strādā un līdzekļi tiek iztērēti lietderīgi), uz jautājumiem par šī institūta procesu publiskošanu un palielinātu atklātību atbildot: "Nāciet ciemos!" Tāpat Maija Kūle par nepieciešamu uzskatīja sarakstu veidošanu: universitātes, kurās pasniegusi, valodas, kurās tulkota, konferences un, iespējams, vēl ko. Un, jā, antona_v pieminētais pozitīvisms caurvija viņas uzstāšanos, pieminot jauko kolēģu vārdus, studentus, kas pie viņas studē un raksta doktora darbus, un citas ārkārtīgi jauku fakultātes elementus.
Kūļa kungs turpināja dzīvesbiedres uzskaitījumus, vispirms norādot, ka neatbild ne uz dzeltenās preses, ne Leimaņa apsūdzībām. Iespējams, runas laikā, bet varbūt tikai pēc tās ārkārtīgi skeptiski aprakstīja rektora piedāvāto Akad. ētikas komisijas risinājumu. Ja lasījāt Kūļa KF rakstu, varēsiet atcerēties rindiņu par kosmonautiem. Lielāko daļu no Kūļa kunga masīvās uzstāšanās aizņēma Rolava - sevis salīdzināšana, retoriski salto "Es visus aicinu, izdodiet Rolavu! Bet, ja godīgi, man būtu žēl pazemot Rolava kungu, jo viņa tulkojums ir tik smieklīgs!" gaumē un nevajadzīgi paskaidrojumi par to, kur Rolavs pieļāvis kļūdas, bet viņš piecpadsmit gadu laikā atradis elegantus risinājumus (kopā ar Šuvajevu pārdefinējot filosofijas valodu). Lai gan noliedza iespēju dialogam starp viņu un Leimani, beidza uz pozitīvas nots: viņa tulkojums būšot viens no labākajiem pēdējo gadu laikā. Oksfordas tulkojumu līmenī.
Šuvajevs arī pasmīkņāja par Rolavu un pastāstīja, cik daudz izdarījis Latvijas filosofijas attīstībai. Viss, ko atceros.
Freiberga vairāk pateica, iejaucoties citu cilvēku diskusijās bez moderatora uzaicinājuma. Par studentu līdzdalību? Neko.
Bičevskis, lūk, bija runātājs, kas pateica kaut ko puslīdz vērtīgu. Atgriezeniskās saites pastiprināšana, diskusijas normalizēšana un muļķīgu reakciju izbeigšana, pastiprināta kontrole. Labi, atkal jau bold statements, bet šoreiz par lietu (!!!). Runātājs, kas nevaid par Leimaņa kļūdām, bet skatās, kā šo te visu risināt. Runātājs, kas atzīst, ka kaut kas BŪTU jādara. Patīkami, bet varbūt es vienkārši biju noguris, skatoties kā iepriekšējie runātāji smīkņā par Leimani 'a, ko? palasi TU vāciski!' / 'ieceļam Leimani par dekānu, lulz' stilā / mazliet draud izlecējiem.
Tālāk: piedod, lasītāj, šis izklausās pēc kļūdas no manas puses, bet Rubene savā īsajā runā nepateica NEKO. Nosauca sevi par senilu (joks, protams) un kaut ko teica par video-audio un mācību metožu attīstību, un visu to darbu, kas tajā iegultīts.
Prorektors X: Auziņš zina, ko dara; varbūt jātaisa starp-akreditāciju izvērtējumi, pārbaudes.
Akad. departamenta pārstāvis (?) Y: Sāk runu ar bashing: 'kas šobrīd pārstāv filosofus? vēsturnieks! Jums vajag savu pārstāvi! Jūs savu struktūru paši nolikvidējāt!' un 'vajag tādu filosofijas kursu, kuru mācīt visiem LU studentiem'. Ne par diskusijas tēmu, diezgan nost no tās. Bet es mazliet ieguvu mundrumu, tieši tik, lai aizietu, kad priekšā vēlreiz tika uzaicināts cienījamais prof. Šuvajevs.

Gari, nevajadzīgi faktu savirknējumi, kuru vieta ir izmeklēšanas komisijā, ne publiskā diskusijā. Gari, nevajadzīgi faktu savirknējumi, kuriem ir vieta informatīvās datubāzēs un NEKĀDA VEIDA DISKUSIJĀS. Nekāda uzstāšanās kultūra, runātājiem lasot no lapas savas emocionālās apņemšanās vai runājot klusi, klusītiņām. Nekāda diskusijas kultūra (un es skatos uz Freibergas kundzi, kā arī to sievieti, kas kādas uzstāšanās laikā iestarpināja sarkastisku 'iespējams'). Un, protams, nekā negaidīta. Nejēdzīgi pavadīta pēcpusdiena.

Manuprāt, LU VFF pasākumā visjaukākais ir sajūta, ka beidzot kaut ko varēs izmainīt. Protams, labi ir arī rektora izteikumi, panika, kas saskatāma, apsūdzēto pusei ķeroties pie nelietīgām metodēm, mediju interese un diskusijas apmērs. Bet, jā, galvenais ir rezultējošā sajūta.
Protams, ir arī nejaukās lietas. Retorika un metodes, it sevišķi sākumā, nepārdomāšana līdz galam un nesagatavošanās, bet, jā, jācer, ka kustība mācīsies no kļūdām un augs; esmu gatavs to atbalstīt.

Tikmēr bloga 'Par tekstiem' jaunākais ieraksts ir ar nepilnvērtības sajūtu. Plus, sajūtu, ka rakstīta diskusija ir man diezgan nepiemērots informācijas apmaiņas līdzeklis, kaut vai tāpēc, ka esmu sasodīti haotisks vārdos un domā, man ir nepieciešama rediģēšanas, pārrakstīšanas un pārstrukturēšanas brīvība. Vai arī šis haoss un neskaidrības pāries uz papīra.
Pie tam, KO pamet mūsu rindas. Drīz atkal meklēsim aizvietotāju.

Esmu iesaistījies LU VFF reformu pārspriešanā un īstenošanā.
Esmu pagarinājis savu akadēmisko gadu līdz oktobrim (tādējādi atliekot savu bakalaura grādu vēl mazliet).
Esmu daudz mazāk izniekojis savu laiku.
Esmu uzsācis skatīties seriālu LOST.
Esmu uzvedies diezgan haotiski.
Esmu beidzis savu sociālo dzīvi ap desmitiem vakarā.
Un plānoju visas šīs lietas darīt arī turpmāk.
Piedodiet, ka nerūpējos par savu blogu. Vismaz teksti ir atgriezušies un vēl nav nomiruši.

Ja Jums patika "Look Around You", es pieņemu, ka Jums patiks arī šis.
Sērija par suši. Thanks, Japanese. Thapanese.

Plus, ir sakrājušās galda spēles, kam vajadzētu uzrakstīt apskatus. Labas galda spēles.

( ... tālāk ... )

stāsts par Boatmurdered (Dwarf Fortress)