Šodien man bija kultūrizgāšanās.
Manai kultūrmāsīcai tika iedots pustūkstotis ielūgumu uz filmu "Napoleons Abela Gansa skatījumā". Mēmā filma, kas nav mēmā filma, kas ir septiņas stundas gara, kas ir divas stundas gara, kur ir ievads ar lekciju un draņķīgu dokumentālo filmu, kurā Abels Ganss lasa dzeju un atminas, ka ir zinājis, ko vēlas. Ja es būtu Abela Gansa daiļrades mīlētājs, tas būtu lielisks pasākums no kategorijas "obscure insights in the minds of great men". Šobrīd tas bija vairāk "obscure insights in the minds of obscure men".
Un, jā, tad sākās filma par Napoleonu. Kino "Rīgas" latviskā tulkojuma meitene mazliet kavējās un netulkoja visu. Pārdramatiski trīsdesmito (šķiet) kadri mijas ar divdesmito gadu mēmā kino tuvplāniem (šķiet), Napoleons izskatās pēc ļoti gotiska Roda Stjuarta, ļoti daudz statisti, kas vienmēr protestē vai aplaudē, kamēr uz Napoleona sejas tiek superimpozēts (sic!) krauklis. Kultūrmāsīca aizmiga, es filmas pusē izlēmu, ka jādodas projām.
Protams, seko sociālā neērtība, kas kulminē, kad es netīšām (godīgi) uzmetu priekšā sēdošajam cilvēkam (kas tumsā izskatās pēc Viļa Daudziņa) uz sejas savu šalli.
Paldies, brāli kinoklasika, piezvani, kad rādīsi Drakulu.

Centīšos tikt galā ar pēdējo nedēļu jaunumiem, notikumiem un tamlīdzīgi.
( Ducis. )

Patiesību sakot, man ir ļoti daudz stāstāmā. Ārkārtīgi. Bet atkal jau jālūdz Jūs man piedot, par to visu vēlāk. Tagad reklāma.
( ... tālāk ... )

Iekomentējot decembrim, atcerējos sendienās atrastu lapu, jāieraksta pašam. Dāmas un kungi, VALDIS KRISBERGS aka "Auseklītis" studijā:

If the God gives a wealth
He gives it with a clever advice;
A lot of real estate and a poor advice
May lead to the complete bankruptcy.

a piece of the national song of Latvia

Must-see UPD: "Jums ir nepatikšanas? EIRO TEMĪDA Jums palīdzēs."

Vēlāk uzrakstīšu vairāk, šobrīd ļoti nenoformulēts jautājums, ceru, ka izdosies atrast atbildi:
Kā sauca to, šķiet, Amerikas latviešu mākslas / kultūras žurnālu ar brīnišķīgajiem vāku dizainiem? Vai kaut kur internetā nemētājas šo vāku arhīvs?

Būs beidzot jānoskatās viss Father Ted. Kāpēc es to neesmu izdarījis agrāk?

Labrīt! Šodien piedāvāju Jums vienu dialogu no taksometra, šīs nakts sapņa aprakstu un (tiem, ko garlaikos pirmie divi) saiti uz filmas treileri.

( ... tālāk ... )

Man ne-20gs filosofos ļoti patīk tas, ka viņi saka, kas ir labs, kas ir slikts, kas ir stilīgs un kas ir pašcieņu graujošs: kļūdīties nav turpe, jo to dara visi. Skolotājam kļūdīties pārāk bieži ir turpe, jo tāda profesija (Hobss).
Es plānoju pamazām sākt bloga rakstu sēriju Cultural Awesomeness par filmu fragmentiem, skaņdarbiem, attēliem, dzejoļiem un prozas fragmentiem, kas mani sajūsmina. Nekādā secībā, vienkārši kripatiņu pa kripatiņai, lai maniem biogrāfiem būtu uz ko atsaukties, aprakstot manas jaunības dienu ietekmes.

Par kompleksiem, to kompensēšanu un pozēšanu runājot: tūdaļ iznesīšu atkritumus. Īsu brīdi apsvēru vilkt solīdākas bikses un žaketi, tad padomāju, iesitu sev pliķi, iešu treniņbiksēs un jakā ar uzrakstu PUERTO RICO. Bet vismaz ierakstīšu blogā, ka apsvēru vilkt to žaketi - ja nu kāds pamana un smejas.

Man diezgan ļoti patīk Vudija Allena filmas. Ja jāskatās uz skaļi skanošajiem uzvārdiem, tad Vudijam Allenam manā dzīvē pieklātos būt uzreiz aiz Bunjuela un Kubrika.
Kubriks šajā sarakstā ir tāpēc, ka ir bezgalīgi ŠIKS visā, ko uzņem. Tā, ka, paņemot jebkuru viņa filmu* par vadmotīvu, lai iekārtotu dzīvokli, rezultāts būs patīkams, ciemiņi teiks komplimentus un, ja paveiksies, kaut kāds vietēja mēroga interjera žurnāls uzrakstīs rakstu.
Bunjuels un Allens pēta sociālo neērtību, bet sociālā neērtība ir labākais temats, kura izpēti skatīties filmās. Protams, ja šī parādība ir bijusi aktuāla jau iepriekš.
Pēdējo pāris nedēļu laikā esmu atteicis ierašanos divos pasākumos, lai gan nogurums nav bijis pārlieku liels un labākas alternatīvas nav bijušas vispār. Primārais iemesls: man ļoti nepatīk iepazīties ar vairākiem cilvēkiem reizē. Un tā kā small talk un tamlīdzīgas sociālas nepieciešamības es varu kvalitatīvi veikt tikai ar cilvēkiem, ar ko esmu iepazinies, pasākumos, kuros dominē man sveši cilvēki, dominē arī sociālā neērtība.
Bieži vien ir vēl ļaunāk. Bieži vien visi svešie cilvēki pieder pie viena sociuma, tādēļ neizbēgami uzvedas līdzīgi, bet, ja cilvēki uzvedas līdzīgi, stāvot blakus, es to pamanu un sāku neciest. Protams, es savu nepatiku liekulīgi** neizrādu, jo es ģērbjos vestēs un esmu pat pārāk pieklājīgs jaunietis (lamājos reti, smaidu taksometru vadītājiem, palaižu cilvēkus apsēsties trolejbusā), kas, savukārt, noved pie situācijas, kurā šie neciešamie cilvēki nāk klāt un mēģina mani integrēt savā sociumā. Un tad ir jāizliekas, ka viss ir kārtībā, un tad ir sociāla neērtība.
Bunjuels savās filmās rāda piepeši disfunkcionālus sociumus, Allens - neērtos indivīdus. Un, labi, viņi ir sava veida Koelju un nepasaka neko jaunu šajā lauciņā, bet viņi to rāda un rāda, un rāda, un rāda, un ieliek (pseido)intelektuālas*** atsauces, un rāda, un tipiskā meksikāņu melodrāmā ieliek dream sequences no savas sirreālistu pagātnes, un rāda līdz ir parādīts tik daudz, ka gribas pieraut ceļus pie vēdera, sažņaugt rokas dūrītēs un pielikt tās pie mutes, jo ir akumulēta tik milzīga sajūsma.
Un tāpēc man patīk Vudija Allena filmas.

* Es nevaru spriest par tām, kas ir pirms Killing, jo diemžēl neesmu redzējis.
** Bet tikai pa pusei liekulīgi, jo, ja kāds, kas man nepatīk, man pajautā, vai viņš man nepatīk, es saku, ka nepatīk.
*** Kāds man paskaidros, kas atšķir pseidointelektuāli no intelektuāļa?