Par iedzīvošanos
Šodien biju skatīties apkārtni, metro stacijas, mazveikalus un lielveikalus. Viss ir tīri labi, tagad pa logu skatos, kā pamazām riet saule, un lēnītēm lasu divus gadus vecu rakstu par Adderall.
Vēl šodien ļoti daudz lasīju Tomasu Poggi (Thomas Pogge), precīzāk, viņa 'World Poverty and Human Rights'. Eseju apkopojums ar literāri kvalitatīvām galējībām - vai nu nepanesami sauss analītisks darbs, vai piemēriem un metaforām bagāts retorikas brīnums. Bet saturiski konsekvents un patīkams - par rietumu sabiedrības atbildību par nabadzību un ar to saistītajām problēmām mazattīstītajās valstīs.
Vēlreiz apmeklēju 'Fentiman Arms'. Sēdēju zem dzeltena koka, dzēru apelsīnu sulu un lasīju savu grāmatu tālāk. Pie blakus galdiņa sēdēja franciski runājošas dāmas. Tajā pašā laikā turpat divi pusmūža vīrieši iepazinās, izspēlēja divus 'Connect Four' un devās katrs savu ceļu. Ejot ārā, redzēju šahu spēlējošus jauniešus, kas izskatās pēc manis un EJ. Te visi puikas izskatās pēc manis, EJ vai KO. Brilles, polokrekli, pusgari mati un rugāji / bārdas.
Bet tagad viss - astoņos Vauxhall Griffin spēlēs kaut kāds džeza trio. Un džeza trio (bass-bungas-klavieres) ir mans vismīļākais džeza jebkas. Plus, jāiet pētīt cilvēki, iepazīt rajona nakts sajūtas