Bet vai tad tas nav neizbēgami? Neviens nav pašpietiekams, visi grib patikt. Daži ar drēbēm un zābaciņiem, daži ar heroīnu un viskiju, daži ar grāmatiņām un filmām, daži ar skinny legs un uzkrāsotām lūpām. Un, ja tas ir neizbēgami, tad kāpēc kategorijas? Un, vispār, ko gan vēl var pasākt ar grāmatiņām un filmām (ja neiet zinātnē / kritikā / pats netaisa jaunas), ja ne runāt par tām?