Notikumi un Raksti
Vakardien ciemos bija brāļa draudzenes abi bērni. Meitene, kas mācās pirmajā klasē "nu jau kādas trīs nedēļas", un mazāks puika.
Puiku vakardien fascinēja motori, I mean, jebkādi: kuģi, motocikli, automašīnas. Viņam esot arī pidžamma ar traktoriem.
Meitene savukārt fascinēja mani ar to, ka atstāja inteliģentu iespaidu. Tik patīkamu dzīvesprieka / nosvērtības kombināciju es ļoti reti sastopu savā divdesmitgadnieku sociālajā vidē. Viņa iet šaha pulciņā (es ticu, ka tad, kad mans brālis teica, ka vienmēr viņai zaudē, viņš nezaudē tīšām), aizvakar bijusi ekskursijā uz "Džukstes pasaku muzeju un vienu lauksaimniecību", kur redzējusi teliņus, runājot ar viņu nav jāmaina vārdu krājums, viņa tirdziņā pārdevusi savus zīmējumus par septiņpadsmit santīmiem gabalā, jo septiņpadsmit ir viņas mīļākais skaitlis.
Un tas ir diezgan lieliski, nu, šo te varēs atcerēties, kad aiziešu ciemos uz skolu, bet tur priekšā - pamatskolnieku varza bez gaumes, cieņas un vērtībām, haha.
Sīkburžuā bērni (nevis lielie buržuā, kuru bērniem ir tendence izlept), kuru ģimenes ir pieklājīgas un izglītotas, kas paši būs pieklājīgi un izglītoti, kam nebūs problēmas ar naudu, bet būs naudas ierobežojumi, manās acīs ir daudz patīkamāki par lauku bērniem, kas ir daudz gaišāki, tīrāki un naivāki, bet tomēr visu laiku pieprasa, lai uz viņiem skatās nevis kā uz cilvēkiem, bet kā uz bērniem, nu, piedodot un "pie sevis pasmaidot" par nepieklājību un tamlīdzīgām lietām. Sīkburžuā bērni ir DISKRĒTI BĒRNI.
Un, runājot par diskrētumu, raksts / eksperiments par restorānu rezervācijām, rindām, kukuļošanu un zelta standartiem [atrasts caur The Browser].