Izlaista Diena
Ja es neko neesmu teicis, tas nozīmē, ka esmu pamodies divos, jo visu nakti esmu pastaigājies un spēlējis biljardu, tad arī paēdis brokastis, tad uzrakstījis par to dziesmu, tad aizgājis uz debatēm, tad franču valodu, tad biljarda turnīru, tad mājās, ciemiņš, ciemiņš, ciemiņš, ko es ik pa laikam saucu par "Skaistumu". Un, jā, mēs esam nevīžīgi puikas, kas trīs dienas nav kārtojuši istabu un fotografējamies, un sarakstām vienu dziesmu ar vārdiem un otru dziesmu ar tikai mūziku, un saprotam, ka spēlēsim koncertus Rīgā, un saprotam, ka esam šiki un fotografējamies, un filmējam videoklipu.
Man žēl, ka manās fotopastkartēs mani mati nav pūkaini, ka tās nav jaukuma pastkartes, bet nevīžīgas elegances pastkartes.
Un būs vēl, vēl bildes, vēl pastkartes, kur noslēpumainais puika kāpj kokā, kur staigājam pa zālienu, kam nav taciņu tuvumā, kā ciemošanās sākas divos naktī un beidzas pusčetros, kā skatāmies multfilmas un spēlējam biljardu. PDŽŠŠŠŠŠ.
Mums ir sirds, mums ir dvēsele.
Un manī ir pārpilnība ar mīlestību.